2010. gadā Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju „Par personu ar invaliditāti tiesībām”, kuras 19.pants „Patstāvīgs dzīvesveids un iekļaušana sabiedrībā” nosaka, ka tās dalībvalstīs personām ar invaliditāti ir tiesības saņemt atbalsta pakalpojumus un personisko palīdzību, lai dzīvotu sabiedrībā un nebūtu izolēti un nošķirti no tās. Starptautisko tiesību akti un vispārējie cilvēktiesību principi vērš uzmanību uz to, ka institucionalizācija tiek uzskatīta par sliktu praksi un cilvēktiesību pārkāpumu.
Neatkarīga dzīve cilvēkam ar invaliditāti nozīmē dzīvot tādu pašu dzīvi kā ikviens cits – cilvēkam ir iespēja pieņemt lēmumus, kas tieši ietekmē personīgo dzīvi, darīt visu, ko cilvēks pats ir izvēlējies, un būt ierobežotam tikai tik pat daudz cik ierobežots ir kaimiņš, kuram nav invaliditāte. Tas vienkārši nozīmē, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir iespēja dzīvot tādu pašu dzīvi, kādu pārējā sabiedrība uzskata par pašsaprotamu.…