Par kādu no personu apvienību veidiem ir dzirdējis jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Jautājums -vai tiek pievērsta uzmanība kurš no personu apvienību veidiem ir, piemēram, SIA "Ventspils nafta" termināls", Saldus pašvaldība, Valsts akciju sabiedrība "Latvenergo".
Ja likums nenosaka citādi, tiesībspējīgas ir ne vien fiziskas, bet arī juridiskas personas. Šajā darbā tiks apskatīta juridisko personu veids-personu apvienība. Ne katra personu apvienība ir juridiska persona. Var būt izveidota tāda personu apvienība, kurā katrs tās biedrs atbild personīgi, manta nav apvienota, vismaz ne uz tādiem noteikumiem, kas izslēdz katra dalībnieka rīcību ar savu mantu un no citiem nošķirtu atbilstību. Šādas apvienošanās pamats var būt sabiedrības līgums, kopīpašuma izveidošana u.c. Personu apvienībā, kas kļūst par juridisku personu, katra apvienības biedra griba attiecībās ar citiem tiesību subjektiem vairs nav nozīmīga, jo sabiedrība izveido vadības institūciju, kura tad arī pauž sabiedrības gribu, rīkojas tās vārdā. Autors centīsies radīt priekšstatu par daļu no personu apvienību veidiem, to praktisko nozīmi, par to kā mēs ar šīm apvienībām saskaramies ikdienā.
Fiziskām un juridiskām personām, valstij un pašvaldībām ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības formas, kas nav pretrunā ar likumu, jebkurai personai, balstoties uz Satversmes 102. pantu, ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Tieši tādēļ autors apskata populārākās no personu apvienībām, lai rastu priekštatu par to, kāda ir to darbības metodika, mērķi un priekšrocības.
LR Civillikuma 1407.pantā teikts: ” Par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība”. 1Par juridiskām personām atzīst personu apvienības, kas izveidotas, nošķirot tām mantu civiltiesiskai darbībai. Tādas ir statūtbiedrības, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas. Statūtbiedrības atbilstoši uzņēmējorganizāciju klasifikācijai gan traktējamas kā kapitāla apvienības. Taču tā kā katrai kapitāla daļai(akcijai) ir noteikt īpašnieks, tad tikpat labi šādā veidojumā var saredzēt arī personu apvienību.
Līgumsabiedrības, kas pēc uzņēmējorganizāciju klasifikācijas ir personu apvienības, pēc Latvijas likumiem nav juridiskas personas. Personu apvienības, kas nav juridiskas personas, ir arī tādas personu kopas.2
Tātad, ne katra personu apvienība ir juridiska persona. Var būt izveidota tāda personu apvienība, kurā katrs tās biedrs atbild personīgi, manta nav apvienota, vismaz ne uz tādiem noteikumiem, kas izslēdz katra dalībnieka rīcību ar savu mantu un no citiem nošķirtu atbilstību. Šādas apvienošanās pamats var būt sabiedrības līgums, kopīpašuma izveidošana u.c. Personu apvienībā, kas kļūst par juridisku personu, katra apvienības biedra griba attiecībās ar citiem tiesību subjektiem vairs nav nozīmīga, jo sabiedrība izveido vadības institūciju, kura tad arī pauž sabiedrības gribu, rīkojas tās vārdā. Mūsdienās pastāv formāli kritēriji – jānoskaidro vai sabiedriskajam veidojumam tā dibināšanas dokumentā (statūtos) ir ierakstīts, ka apvienība ir juridiska persona un vai tā ir noteiktajā kārtībā reģistrēta. …
