Secinājumi un komentāri
1) Teorijā rakstīts, ka nepieciešama iepriekš izpētīt maršrutus un objektus, kur plānots nogādāt apsargājamo personu.
Realitātē to ir iespējams izdarīt, ja ir pietiekošs miesassargu skaits, un, ja apsargājamajai personai laicīgi viss ir saplānots. No personīgās pieredzes var piebilst, ka bieži eskorta laikus uzzina tikai stundu pirms eskorta, un tad atliek laiks, lai tikai izplānotu maršrutu un sagatavotu ekipējumu uzdevumam, līdz ar to maršrutus nav iespējams jau iepriekš pārbaudīt, un veikt kontroli, lai novērstu apdraudējumu.
2) Vismaz stundu pirms jāpārbauda transportlīdzeklis, ar kuru tiks veikta apsargājamās personas apsardze.
No personīgās pieredzes pilnībā transportlīdzekli nav iespējams pilnībā pārbaudīt, ja nav pieejamas atbilstošas, specializētas iekārtas, un šī procedūra aizņem salīdzinoši daudz laika un cilvēkresursus, līdz ar to, ja mašīna atrodas droši apsargātā teritorijā, apdraudējuma risks nav liels un eskorti notiek salīdzinoši bieži, nepieciešams veikt virspusēju transportlīdzekļa pārbaudi.
3) Plānojot eskortu, jāizvēlas vismaz divi maršruti.
Ja nav veikts izlūkošanas darbs ir iespējams, ka izvēlētie maršruti ir bloķēti, tāpēc plānošanas laikā visai miesassargu komandai jāizpēta tuvākā apkārtne, kur plānots maršruts, lai nepieciešamības gadījumā var veikt izmaiņas maršrutā, un izvēlēties iepriekš neplānotu maršrutu, tā maldinot arī pretinieku, ja gadījumā pirms eskorta, informācija par izvēlētajiem maršrutiem ir noplūdusi trešajām personām.
4) Ierodoties galamērķi, miesassargam, kurš vada transportlīdzekli, jāatstāj transportlīdzeklis pie ieejas.
Tas ir iespējams, ja ir viena persona, kura tiek apsargāta, un to nodrošina viena komanda. No personīgās pieredzes salīdzinoši bieži ir bijis, ka uz tikšanām ierodas vairākas personas, kuras tiek apsargātas no dažādām organizācijām, līdz ar to nav fiziski iespējams novietot transportlīdzekli pie ieejas. …
