Zigmunds Freids (1856 – 1939) ir dzimis Morāvijā, tagadējā Čehijā, nelielā pilsētiņā. Vēlāk Freida ģimene pārcēlās uz Vīni. Gandrīz visu savu mūžu Freids ir pavadījis Vīnē. Uzaudzis ebreju ģimenē, viņa tēvs bija vilnas tirgotājs. Freida ģimene piederēja pie sabiedrības vidusslāņa. Viņam bija divas māsas un brālis, starp kuriem viņš izcēlās ar īpašām spējām. Freids bija izcilākais skolēns skolā, spožākais ģimnāzijā. Tēvs nežēloja naudu dēla izglītībai. Freids izglītojās universitātē, kur izvēlējās studēt medicīnu. Lai gan viņam bija humanitāras noslieces, tomēr viņš uzsāka studēt bioloģiju, neiroloģiju, fizioloģiju un anatomiju. Studiju gados Freida domāšanas veids kļūst izteikti dabaszinātnisks. Freids cerēja iegūt docenta vietu Vīnes universitātē, taču to nedabūja. Tāpēc viņam vajadzēja atrast iztikas līdzekļus un viņš sāka praktizēt kā privātārsts, kā neiropatologs. Vēlāk Freids brauc stažēties uz Parīzi, uz profesora Šarko klīniku. Šarko pacientu ārstēšanai pielietoja hipnozi. Pateicoties šīm nodarbībām ar hipnozi, Freida interese no neiroloģijas pārorientējās psihi. Atgriezies Vīnē viņš ļoti aktīvi strādāja pie hipnozes metodes, bet pēc kāda laika secina, ka hipnozes efekts ir īslaicīgs, un tas ir lielā mērā atkarīgs no hipnotizējamās personības. Freids drīz nonāk pie secinājuma, ka līdzīgu efektu var panākt arī bez hipnozes. Pats savu pieeju nosauca par psihoanalīzi. Viņam šajā laikā parādās nopietnas emocionālas problēmas. Viņš sāk nopietni nodarboties ar pašanalīzi. Šī pašanalīze palīdz viņam veidot jauno psihoanalīzi.
Freids pirmo reizi izvirzīja pieņēmumu par zemapziņas pastāvēšanu. Tikai pēc vairākiem gadiem Freidam sāk pievienoties pirmie skolnieki, sekotāji, kurus bija ieinteresējusi Freida ideja par zemapziņu un par to kā to var izmantot praktiski. 1902. gadā izveidoja pirmo psihoanalītisko kustību, kas vēlāk sazarojās. Freida pirmā atzīšana no akadēmisko aprindu puses nāca no ASV. Freids arī atlikušo dzīves daļu pavada Vīnē un daudz raksta. Freids ļoti daudz strādā un darbojas klīnikā, ārstējot ar psihoterapijas palīdzību. 1930. gadā Freids saņem Gētes prēmiju literatūrā. 1930. gadā hitleriskā Vācija pievienoja sev Austriju un sākās represijas pret ebrejiem. Arī Freids tiek apcietināts, viņa tuvinieki tika ieslodzīti koncentrācijas nometnē. Šajā nometnē gāja bojā Freida māsas. Tikai pateicoties dažādu pasaules sabiedrisko organizāciju aktīvai darbībai, kas iejaucās un samaksāja milzīgu izpirkšanas naudu, nacisti Freidu atbrīvoja. Viņam dod iespēju emigrēt uz Angliju. Freids mirst 1939. gadā no žokļa vēža, lai gan pastāv leģenda, ka Freids pats lūdzis viņam iešļircināt pastiprinātu morfija devu. …
