Vācija un Francija vienmēr ir bijušas nozīmīgas un vadošas valstis Eiropā. Abas šīs valstis ir ievērojamas ne tikai ar savu nozīmīgo lomu Eiropas un pasaules kontekstā, bet arī ar savu vēsturiski nemirstošo konkurenci. Galvenokārt arī šī iemesla dēļ tika izvēlēta šāda referāta tēma, jo valstu vadošo personu spējas, prasme un uzskati katrā konkrētā laika posmā arī noteica ārpolitiskos kursus un spēku, attiecībā pret otru Eiropas konkurējošo valsti.
Referātā tiks apskatītas un analizētas Vācijas un Francijas attiecības no attiecīgajās valstīs vadošo indivīdu personības faktora, kā arī apskatītas iespējamās personību lomas politikā un to apstākļi. Francija Eiropas vēsturē figurē jau ļoti daudzus gadsimtus, bet Vācija, kā vienots veselums tikai kopš 19. gadsimta beigām, kad ģermāņu zemes apvienojās vienas ļoti spēcīgas personības faktora iespaidā - Bismarka. Pirms šī apvienošanās procesa, kuru Francija tik ļoti negribēja pieļaut, vadošā vācu valstiņa bija Prūsija, kura arī karā sakāva Franciju un apvienojās; kara rezultātā Vācija sev pievienoja Elzasu un Lotringu, kas bija nebeidzamu strīdu sākums uz turpmākajiem gadiem.
Francija vienmēr ir baidījusies par savas varenības zaudēšanu, līdz ar to līderi ir centušies tikai stiprināt Francijas pozīcijas dažādiem veidiem. Ilgus gadsimtus Francija centās nepieļaut Vācijas apvienošanos, bet kad tas notika mēģināja iegrožot tās varenību. Bet Vācija bija jauna valsts, kurai bija izpalikuši iepriekšējie gadsimti, zaudējot citām valstīm attīstības un koloniālo īpašumu ziņā, tāpēc Vācijai bija īpašs pamudinājums uz attīstību, un izrādījās ka tai piemīt arī liels potenciāls.
Šo vēsturisko faktu rezultātā Vācija un Francija ir lielas konkurentes un sāncenses, un valstu līderu personības faktors ir ļoti būtisks ārpolitikas veidošanā gan savā starpā, gan pasaules mērogā. Abās valstīs ir bijušas lielas lomas šādiem faktoriem, kuras tad arī centīšos aprakstīt referātā.…