Personības veidošanās un attīstība

Personības veidošanās un attīstība.
Zīdaiņa vecums: Pēc Ēriksona, tas ir pirmais dzīves gads. Šīs stadijas pozitīvais jaunveidojums ir pamatuzticēšanās un negatīvais- pamatneuzticēšanās. Pamatuzticēšanās ir dziļa iekšēja drošība un paļāvības izjūta, kuru bērnā rada māte. Bērns var uzticēties, paļauties uz māti, un līdz ar to māte rada izjūtu, ka var paļauties uz citiem, uz pasauli, kurā esmu ieradies, šī ir droša vieta. Tas notiek tad, ja zīdaiņa vajadzības tiek apmierinātas- ne tikai fizioloģiskās, bet īpaši psiholoģiskās vajadzības. Ja bērns jūt mātes mīlestību zīdaiņa vecumā, tas liek drošu pamatu tālākai personības attīstībai. Ēriksons bija pirmais, kurš norādīja uz to, ka tieši pirmais dzīves gads ir pats nozīmīgākais vecums tālākajā attīstībā.
Ja mātes mīlestība trūkst, bērns jūtas ignorēts vai atstumts, pamests- ir pierādīts, ka zīdainis to jūt; nav attīstījusies apziņa, bet ir pietiekami bagāta jūtu pasaule- tad parādās bailes un nedrošība, pamatneuzticēšanās, kas vēlāk pieaugušam cilvēkam var izpausties psihopatoloģijā, dažādās psihiskās novirzēs. Tas nozīmē, ka pirmais gads ir tik liktenīgs, ka mēs neko vairs nespējam mainīt. Ēriksons norāda, ka pastāv kompensācijas iespējas. Cilvēkam var vēlāk palīdzēt atbrīvoties, ja tā var teikt, no zīdaiņa bailēm, no iekšējās nedrošības. Lai gan ne pilnībā, kaut kur dziļi iekšēji tās tomēr paliek.…