Tikumība ir normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka izturēšanos, rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Taisnīgums ir tikumības pamats. Tikai tikumības zināšanas un to pielietošana dzīvē, var ierobežot zvēriskumu un padarīt cilvēku par sabiedrisku būtni. Cik šo tikumu ir un kādi tie ir – uz šo jautājumu atbildes ir dažādas. Parasti tiek atzīmēti tikumi, kas izriet no cilvēka dabiskajām dotībām. Tikumu var attīstīt vai neattīstīt, tāpat kā ikvienu cilvēka spēju. Tas ir atkarīgs no audzināšanas. Morālai audzināšanai ir bijusi vienmēr nozīmīga vieta visās sabiedrībās. Patiesa tikumība nav sasniedzama tikai pamācības ceļā, ir nepieciešama arī paša cilvēka tikumiska darbība. Tikumi ir jāmācās visu mūžu, vingrinoties ētiskā domāšanā, godīgumā, taisnīgumā, patiesīgumā, veidojot uzvedības paradumus, iemācoties savaldīt savas kaislības un iegribas.
Tikumi ir nerakstīti likumi, kas ir izveidojušies laika gaitā. Pie tikumiem pieturas zināmas sabiedrības locekļi, no kuriem lielākās ir tautas. Jo vecāka ir tauta, jo stiprāki mēdz būt viņas tikumi. Mēs, latvieši, varam lepoties, ka mūsu tautas vēstures liecības nav pārpludinātas ar asiņainiem kara gājieniem un iekarojumu bagātībām.
Ar latviešu vārdiem tikumība, tikums parasti apzīmē cilvēku rīcību, attiecības, proti, to, kā ir, pretstatā tam, kā vajadzētu būt, reālo morālās apziņas stāvokli. Latviešu folklorā tikums ir saistīts ar balto – skaidrības, tīrības krāsu. Baltais izsaka īpašas attiecības ar pasauli, kas satur labvēlību, saskaņu, sirsnību, tuvību un krietnumu. Tie ir savdabīgi cilvēku dzīves svētki, kuri īpaši izcelti mūsu tautas tradīcijās. …
