Personības un nelabvēlīgas vides mijattiecības

Ikdienā par personību uzskata cilvēku, kurš atšķiras ar kaut ko izcilu. Ko īsti nozīmē vārds “personība”? Kas veido cilvēka personības kodolu? No kura dzīves brīža cilvēkbērns kļūst par personību? Šie nozīmīgie jautājumi vistiešākajā veidā skar cilvēka paša un viņa apkārtējo dziļāko būtību. Jau pirmie atbildes meklējumi mums atklāj šā jēdziena daudznozīmību. Tās avots varētu būt viena no vissenākajām šā vārda definīcijām: Personība ir cilvēka individualitātes ārējā izpausme – kā cilvēku uztver apkārtējie un kā viņš uz tiem iedarbojas. [1] Pastāv divi viedokļi par to, kad cilvēka dzīvē var sākt runāt par personību. Pirmais viedoklis saka, ka personības dzimšana ir jāsaista ar laiku, kad rodas nepieciešamība uzvesties atbilstoši situācijai, izmantojot visas savas funkcijas, kad sāk veidoties uzskati (sociālās īpašības) un spēja atbildēt par savu rīcību. Savukārt otrais - ka Personība sākas tad, kad jau ir vērojams noteiktu stabilu sociālo īpašību kopums, motīvu hierarhija, spēja veikt garīgas darbības (cilvēks var būt arī fiziski nespēcīgs) – tātad apzināties, regulēt, izjust.

Par personības veidošanos un tās kritērijiem.

Psihologs L.Raitmens 1984. gadā izvirzīja 6 pamatdimensijas cilvēka personības darbības raksturojumam. Tās izsecinātas, apkopojot personību savstarpējās vērtēšanas pētījumus visos kontinentos.

…