Integrācija ir virzīta uz grupas saliedēšanu, grupas locekļu psiholoģiskās vienotības un starppersonu attiecību struktūras stabilizāciju. Sociālā integrācija ir sociālo grupu un institūciju piemērošana jaunai sociāli kulturālai videi, kur notiek:
1.vērtību sistēmu saskaņošana;
2.darbības veidu saskaņošana;
3.kopīgu institūciju izveidošana.
Diferenciācija ir saistīta ar grupas attīstību un izpaužas kā grupas locekļu lietišķo un emocionālo attiecību hierarhijā un specializācijā atbilstoši grupas mērķiem un uzdevumiem.
Grupas ietekme ir mehānismu un paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību grupa pakļauj sev indivīdu. Grupas ietekme realizējas ar apbalvojumu un sodu sistēmu, grupas vērtībām un normām, grupā pastāvošajiem sociālās kontroles mehānismiem, vadītāja vai līdera aktivitātēm, prasībā, kuras grupa izvirza personībai sakarā ar grupas mērķiem un uzdevumiem.
Konformisms (lat. conformis – līdzīgs) ir cilvēka pakļaušanās reālai vai iedomātai grupas ietekmei, kas izpaužas kā viņa izturēšanās un viedokļa maiņai par labu, vairākumam, kaut arī sākotnēji viņam bija citas domas. Konformisms ir ar bezprincipialitāti saistītas politiskas vai tikumiskas orientācijas uz nekritisku, pasīvu pakļaušanos valdošajai kārtībai, pielāgošanās valdošajam režīmam. Sociālās pakļaušanās – pretošanās izturības skala. Cilvēku, kas pēc vērtējuma atrodas skalas pakļautības galā, sauc par “konformistu”, bet cilvēku, kura vērtējums atrodas pretējā galā, par “nekonformistu”.
Sociālā fasilitācija (lat. facile – viegli) – indivīda darbības paātrināšanās vai arī tās produktivitātes palielināšanās reālās vai iedomātās citu cilvēku (novērotāju vai sāncenšu) klātbūtnes iespaidā. Sociālā fascilitācija galvenokārt ir vērojama veicot vienkāršas darbības. Tā tika eksperimentāli pierādīta 19.gs. beigās.…