Katrs no mums ir personība. Katrs savādāka. Uz personību var skatīties no dažādiem aspektiem, to zināju jau pirms šī referāta rakstīšanas, tomēr nebiju apjautusi, ka atšķirības var būt tik krasas.
Jēdziens “personība” sabiedrībā tiek plaši lietots. Daudz tiek runāts par to, ka par personību ir jākļūst, pilnveidojot sevi. Tāpat plaši pazīstams ir izteikums, ka katrs no mums ir personība. Kādēļ parādās šāda pretruna? Tās pamatā ir dažādie aspekti vai pieejas šim jautājumam. Ikdienā mēs lietojam jēdzienu “personība”, lai apzīmētu kādu cilvēku ar kādām īpašām spējām, dotībām, tādu, kas izceļas apkārtējo vidū, ir līderis, vai gluži pretēji – outsaiders. Šādi var apskatīt personību no filozofijas viedokļa. Personības jēdziens tiek izmantots daudzās zinātnēs – psiholoģijā, filozofijā, antropoloģijā, socioloģijā un citās. Katra no tām saprot un definē personību savādāk. Līdz ar to parādās dažādi skaidrojumi un nozīmes.
Šajā darbā es vēlos apskatīt personības jēdzienu no psiholoģijas zinātnes viedokļa. Tā paredz, ka jebkurš cilvēks, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību, ir personība. To veido dažādi aspekti, kuru kombinācijas un izteiktums arī veido personību.
Ir daudz teoriju, kas apskata personību un tās attīstības jautājumus, dažādas, brīžiem pretrunīgas pieejas, uzskati. Freids, Ādlers, Maslovs, Aizeks, Jungs , Eriksons un daudzi citi psihologi ir pievērsušies šīs tēmas izpētei. Es centīšos īsumā atspoguļot pamatnostātnes un tos komponentus, kas veido cilvēka personību.
1. Cilvēks. Indivīds. Individualitāte.
Ikdienā mēs vārdus cilvēks, indivīds un individualitāte bieži jaucam, un nemaz neaizdomājamies par šo vārdu atšķirībām. Tomēr patiesībā šo vārdu pielietojumam ir liela nozīme.
Cilvēks — dzīva būtne no «Homo sapiens» dzimtas. Tāpēc par cilvēku var nosaukt gan zīdaini, gan prātā jukušu, gan arī normālu, veselu cilvēku. Tas ir plašs jēdziens, kas ietver visas šī bioloģiskā tipa dzīvās būtnes.
Indivīds (lat. individuum — nedalāmais; viens) — viens, cilvēku dzimtas atsevišķa būtne. Ja mēs runājam par atsevišķa cilvēka kaut kādām īpatnībām, tad zinātnē pieņemts lietot jēdzienu «indivīds». No otras puses, indivīdu raksturo viņa fiziskās (augums, svars, matu un acu krāsa u. c.) un fizioloģiskās (asins formula, nervu sistēmas uzbūve u. c.) īpašības, ar ko tas atšķiras no citiem.
Fizisko un fizioloģisko īpatnību kopums, ar ko viens indivīds atšķiras no otra, ir individualitāte. 1…
