Personības psiholoģija

Izvērtējot setiņu sengrieķu gudro par cilvēka dzīvi atziņas, kā rosinošāko atziņu izvēlējos Talesa atziņu - „Mīlestību, kādu izrādīsi pret vecākiem, sagaidi vecumā pats no saviem bērniem” (Skatīt pielikumu Nr.1). Lielākā daļa sengrieķu gudro atziņas man ir pieņemamas un pamācošas, tācu dažām no tām es gluži nespēju piekrist, piemēram, Hilona atziņai par to, ka savas dusmas būtu apvaldāmas. Atziņa, saprotams, ir cēla, taču tā neatspoguļo cēloņa iznīdēšanu, bet gan seku apārstēšanu. Kā piemēru varu minēt medikamentus, kurus lieto cilvēki, lai apārstētu savas kaites, taču patiesībā tie tikai apārstē kaišu radītās sekas. Neviens man zināms medikaments neārstē sekas, tāpēc nespēju gluži pieņemt šo atziņu kā sev saistošu. Uzskatu, ka dusmas ir kā inde, kas nav apvaldāma un dusmu apvaldīšana var radīt tikai vēl lielākas iekšējas dusmas, kas var radīt iekšējus konfliktus un izpausties dažādās neadekvātās rīcībās. Taču kopumā jāatzīst, ka vairumam atziņu varu piekrist un tās man ir likušas aizdomāties. Atziņas es vērtēju kā vispārīgas un tendenciozas. Tās vedina cilvēku uz laimi pazemībā, mērenību kā vidusceļu dzīvē, sevis pazīšanu un citām lietām, kuras tajā laikā, domājams, bijušas ļoti aktuālas. Tas gan nenozīmē, ka mūsdienās šīs atziņas ir zaudējušas savu vērtību. Cilvēka tikumība un gara cēlums nekad nav bijusi un ceru arī, ka nebūs aizmirsta tēma plašajā informācijas laukā ko piedāvā mūsdienu pasaule.…