TĒMA
Pētnieciskās intervijas tēma ir personības pašvērtējuma noteikšana pēc ģērbšanās stila.
TEORIJA
Tēmu “Personības pašvērtējuma noteikšana pēc ģērbšanās stila”, izvēlējos tādēļ, ka mūsdienās sabiedrībā bieži vien ir sastopami cilvēki ar interesantu, pārāk piesaistošu ģērbšanās stilu. Nolēmu, ka līdz ar to man būs iespēja uzzināt, kādēļ vismaz viena personība tā ģērbjas. Lasot teoriju nākas atzīt, ka vēlme izcelties pārsvarā ir saistīta ar zemu pašvērtējumu.
Mani ieinteresēja tādi autori kā Ēriksons, Džordžs Mids, V. Džeimss, un grāmatas “Personības psiholoģija” autori- Lourens Pervins, Olivers Džons.
Pašvērtējums – cilvēka savu īpašību, spēju, iemaņu novērtējums attiecībā pret kādu noteiktu normatīvu sistēmu. Var arī teikt, ka pašvērtējums ir sava Es – tēla novērtējums.
Pašvērtējuma attīstība ir sarežģīts un ilglaicīgs process, kas raksturojas ar specifiskiem pārdzīvojumiem (bieži iekšēji konfliktiem). Tiek atzīmēta jauniešiem raksturīga nelīdzsvarotība, viegla uzbudināmība, biežas garastāvokļa maiņas u.t.t. Vēl ne visai nobriedušie savu iespēju analīzes mēģinājumi raksturojas vai nu ar pašapliecināšanās pacelšanos, vai nu otrādi - šaubām par sevi.
Svarīga loma ir vecākiem, jo viņu mīlestības apliecinājumi izraisa bērna “es” vērtības izjūtu, bet gādības trūkums pazemina bērna emocionālo pašvertējumu. Pozitīvs un atzinīgs vērtējums nostiprina ticību saviem spēkiem, attīsta paškontroli, patstāvību, pārliecību par sevi. Negatīvs vērtējums veido negatīvu attieksmi pret sevi, orientē uz ārējo kontroli, rada bailes no atbildības. Neticība bremzē bērna pašiniciatīvu un viņa aktivitāti. Tādējādi pārāk valdonīgi, autoritāri vecāki pagrūž bērnu uz neadekvātu pašvērtējumu, uz paškontroles trūkumu un deviantu uzvedību, kas saistīta ar likumpārkāpumiem.
Novērtējuma normatīvo sistēmu galvenokārt veido savstarpējās attiecības ar apkārtējiem un citu cilvēku vērtējums. Cilvēkam, nepārtraukti sevi salīdzinot ar citiem, veidojas pašvērtējums. Gandrīz ikviens pašvērtējums ir subjektīvs – tās ir tikai paša domas par sevi. Pašvērtējums var būt gan paaugstināts, gan pazemināts. To nosaka katra cilvēka individuālā atskaites sistēma.
Jaunieši, kuri spēj, vairāk vai mazāk, regulāri nodrošināt sev personības pilnvērtīgu pašapliecināšanos, atšķirībā no jauniešiem, kuri bieži izjūt pašapliecināšanās deficītu, izceļas ar spēcīgi izteiktu pašvērtību, pašcieņu, iniciatīvu un uzņēmību, veiksmes motivāciju un adekvātu vai nedaudz paaugstinātu pretenzijas jeb aspirācijas līmeni. …
