SECINĀJUMI
Televīzijai un cilvēkiem kas tajā ir redzami, kopš tās pašiem pirmsākumiem vienmēr ir bijusi un būs milzīga loma sabiedrības dzīvē. Kā medijs televīzija ir pats spēcīgākais pārējo mediju vidū. Ar to salīdzinoši viegli un ātri var apziņot neiedomājami lielas cilvēku masas. Ar televīzijas iespējām viegli var panākt klātesamības efektu, var spēlēties ar cilvēka jūtām, psihi un zemapziņu. Tas ir perfekts sabiedriskās domas vadīšanas līdzeklis.
Latvijā televīzija aizsākās piecdesmitajos gados, mazliet vēlāk nekā citur Eiropā, taču tas bija ļoti progresīvs solis uz augšu tik mazai valstiņai kā Latvija, kas kaut arī bija varenās PSRS sastāvā, tomēr vairāk vai mazāk televīziju ieviesa pati saviem spēkiem. Par televīzijas ieviešanu Latvijā tik agri būtu jāpasakās toreizējajam Sakaru ministram Aleksandram Aleksandrovam, jo tieši pēc viņa iniciatīvas uz Latviju tika atvests pirmais televīzijas raidītājs. Taču, protams viņš nav vienīgais cilvēks, kas palīdzēja īstenot domu par Latvijas televīziju. Taču parasti cilvēki visvairāk atceras un uz viņiem vislielāko iespaidu atstāj tieši televīzijā redzamās personas, nevis tie „darba rūķi”, kas stāv aizkadrā.
Runājot par spēcīgām personībām Latvijas televīzijas vēsturē, kā vissvarīgāko es atļaušos minēt Valdi Čukuru, kas bija pirmais „Panorāma” diktors un kopumā televīzijā nostrādāja vairāk kā 30 gadus. Tā teikt, gandrīz visu savu mūžu. Sava ieguldījuma televīzijas attīstībā V.Čukurs var arī attiecināt uz jauno žurnālistu, redaktoru un diktoru skološanu, jo tieši viņš, ar saviem līdzgaitniekiem bija televīzijas pionieris no kuriem bija jāmācās.
Kā vispopulārāko raidījumu visā Latvijas televīzijas pastāvēšanas laikā , ko gandrīz neviens un nekad nepalaida garām, nosaukšu raidījumu „Labvakar!”. Protams, raidījums pats par sevi nebūtu bijis tik populārs un mīlēts, kā ja Jāņa Šipkēvica, Ojāra Rubeņa un Edvīna Inkēna vietā būtu bijuši citi vadītāji. Tieši šie trīs jaunie žurnālisti uzdrīkstējās runāt par lietām, kādas tās bija patiesībā, atklājot sabiedrībā tik ļoti sasāpējušas lietas politiskajā sfērā. Taču pats pirmais, kas uzdrīkstējās runāt par padomju varas okupāciju Latvijā bija Mavriks Vulfsons, un ar šo rīcību iegūstot plašu sabiedrības sabiedrības atbalstu.
…
