Liela daļa pētījumu, kas tika veikti saskaņā ar D.Rottera teoriju, pievērsās mainīgajam, ko sauc par kontroles lokusu. Tas, būdams centrālais konstrukts sociālajā iemācīšanās teorijā(sociālā iemācīšanās teorija – tas ir mēģinājums skaidrot, kā cilvēki iemācās uzvedību, savstarpēji iedarbojoties ar citiem cilvēkiem un apkārtējās vides elementiem), nozīmē vispārējas gaidas, kādā pakāpē cilvēki kontrolē pastiprinājumus (pastiprinājuma vērtība – tas ir tas, dēļ kā mēs izvēlamies vienu darbību, esot izvēles priekšā) savā dzīvē.
Cilvēki ar eksternālu kontroles lokusu domā, ka viņu veiksmi vai neveiksmi regulē tādi ārēji faktori kā liktenis, veiksme, laimīgs gadījums, ietekmīgi cilvēki un iepriekš neparedzami apkārtējās vides spēki. “Eksternāļi” tic tam, ka viņi ir likteņa ķīlnieki.
Turpretim cilvēki ar internālu kontroles lokusu tic tam, ka veiksmi un neveiksmi nosaka viņu pašu darbības un spējas (iekšēji vai personīgi faktori). “Internāļi” tāpēc jūt, ka tie lielākā pakāpē ietekmē pastiprinājumus nekā cilvēki ar eksternālu kontroles lokusa orientāciju.
Kaut arī ticību eksternālajai vai internālajai kontrolei var skatīt kā personības iezīmi individuālu atšķirību ziņā, Rotters skaidri norāda, ka eksternāļi un internāļi nav “tipi”, tāpēc ka katram ir ne tikai savas kategorijas raksturojums, bet arī nelielā pakāpē – otras. Šo konstruktu vajadzētu skatīt kā nogriezni, kuram vienā galā atrodas izteikts “eksternālisms”, bet otrā – “internālisms”. Cilvēku pārliecības, kas novietotas punktos starp tiem, lielākā daļa atrodas vidū. Tātad, kādi cilvēki ir ļoti eksternāli, kādi ļoti internāli, bet lielākā daļa atrodas starp šiem diviem nogriežņa galiem.
Pētījumi, kas veikti pēc Rottera skalas I-E, norāda, ka eksternāļi un internāļi atšķiras ne tikai pēc savas pārliecības par to, kur atrodas viņu uzvedības kontrole. Viena no būtiskajām atšķirībām, kura atšķir eksternāļus no internāļiem – ir veidi, kā viņi meklē informāciju par apkārtējo vidi. Daži pētījumi rāda, ka internāļi visticamāk nekā eksternāļi, aktīvi meklēs informāciju par iespējamām veselības problēmām, kā arī būs piesardzīgāki, lai saglabātu vai uzlabotu savu veselību. Pētījumi norāda arī, ka cilvēkiem ar eksternālu kontroles lokusu biežāk ir psiholoģiskas problēmas nekā cilvēkiem ar internālu kontroles lokusu. Kāpēc eksternālisms saistās ar sliktu adaptāciju? Mēs varam tikai spriest par to, ka cilvēki spējīgi vairāk panākt labumu savā dzīvē, ja tic, ka viņu liktenis atrodas pašu rokās. Tas, savukārt, ved pie labākas adaptācijas internāļiem. Tas tika atzīmēts daudzos pētījumos.…
