Citi uzskati par temperamenta dabu ir psiholoģijas virzienam, ko nosacīti sauc par konstitucionālo. Šis virziens vadās no tā, ka cilvēka temperamentu nosaka viņa ķermeņa konstitūcija ( no lat. Constitutio- uzbūve). Šī virziena pirmsākumi meklējami XX gadsimta 40. Gados mūsdienu amerikāņu psihologa U. Šeldona un vācu psihiatra un psihologa E. Krečmera( 1888-1964) darbos. Viņi saskatīja trīs cilvēka ķermeņa uzbūves tipus: U. Šeldons- ektomofo, mezomorfo un endomorfo; E. Krečmers- astēnisko, atlētisko un piknisko. Pirmais tips ( astēniskais, ektomorfais) personificēja kalsnu cilvēku ar iegarenu seju, augstu pieri, garām, tievām rokām un kājām, šauru krūšu kurvi un vēderu, neattīstītu muskulatūru bez zemādas taukiem, labi attīstītu nervu sistēmu. Otrajam tipam ( atlētiskais, mezomorfais) raksturīgi plati pleci un krūšu kurvis, muskuļotas rokas un kājas, minimāls zemādas tauku daudzums, masīva galva. Trešajam tipam (pikniskais, endomorfais) raksturīga vispārēja sfēriska forma, mīkstums, liels vēders, liels tauku daudzums plecos un gūžās, apaļa galva, lieli iekšējie orgāni, gurdenas rokas un kājas,vāji attīstīts skelets un muskuļi.1
Pavisam noteikti ir jāatceras: nav labu un sliktu temperamentu. Ļoti reti iznāk sastapt “tīru” temperamenta tipu. Pārsvarā ir sastopami tipi ar vairākiem temperamenta tipiem raksturīgām pazīmēm.
Parasti temperaments stabilizējas pusaudžu vecumā un ietekmē rakstura un spēju attīstību, veidojot labvēlīgu vai nelabvēlīgu fonu. Dzīvē mēdz gadīties dažādas situācijas, un katram temperamentam tajās var būt priekšrocības. Cilvēkam vajadzētu zināt savu temperamenta tipu, lai sevi apzinātos un pilnveidotu, lai izvēlētos tam piemērotu profesiju.…