Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:989563
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.09.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Lai aplūkotu personības identitāti un noskaidrotu tās esamību vai neesamību, kas šai esejā ir sekundārs jautājums, proti, tas vienmēr būs jautājums par pieņēmumiem un to pamatojumu, vispirms nepieciešams noskaidrot kas ir personība, kas ir identitāte un kā raudzīties uz personības identitāti. Pats cilvēks kā antropoloģisko pētījumu objekts ir sarežģīts un nevienkārši risināms jautājums. V. Reņģe savā grāmatā „Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas.” apgalvo: Cilvēks, cilvēka personība kā pētījumu objekts ir tik komplicēta parādība, ka vienam pētniekam vai pētnieku grupai bieži vien ir neiespējami aptvert visu personības psiholoģijas daudzveidību. Tādejādi ir noprotams, ka nav vienotas teorijas vai viena koncepta, formas kādā veidā runāt par personību. Personības teoriju daudzveidību nosaka priekšspriedumu eksistence, atšķirīgu skatupunktu pastāvēšana, un arī nolūku atšķirības kādā tiek šīs teorijas radītas.
Viens no būtiskākajiem atšķirību avotiem, kas kalpo par atšķirību raisošu elementu no kura izriet dažādās teorijas par personību ir atšķirīgie izejas punkti un priekšspriedumi. To esamību nosaka atšķirīgā un dažādā pieredze.
Taču personības problēma nav aktuāla un nozīmīga vienīgi psiholoģijā, personības problēma vienmēr ir bijusi arī filosofiskā diskursa komponents. Personības un identitātes jautājumu filosofisko domu vēsturē iezīmējās jau no antīkās Grieķijas laikiem, proti, Platona sokratiskajiem dialogiem līdz pat laikmetīgajai filosofijai hoc. Taču skats uz personību krasi mainās tieši 20. gadsimta filosofijas skolās un virzienos. 20. gadsimta Vakareiropas domātāji fiksē kvantitatīvas un kvalitatīvas izmaiņas cilvēka situācijas izmaiņā. Notiek personības un masas pretstatīšana – t.i. individuāla, neatkarīga, autarķiska un patstāvīga subjektivitāte tiek pretstatīta inertai, bezpersoniskas struktūras, pūļa gribas vadītai masai. No tā izriet jauns un atšķirīgs veids kā lūkoties uz personības un identitātes jautājumiem – personības teorētiskā definēšana izsakot personību šādi: tas, kas top par personību, nekad nepiederēs masām .

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties