Mans uzdevums bija izveidot zinātniski pētniecisko darbu par tēmu “Personības attīstības posmi psiholoģijā”. Mērķis uzzināt vairāk par psiholoģiju un katru personības attīstības posmu. Noskaidrot, kas ietekmē personību veidošanos, cik liela nozīme ir katram attīstības posmam. Uzzināt sīkāk par psiholoģiju kā zinātni – par tās attīstības vēsturi un galvenajiem virzieniem. Ar anketu palīdzību noskaidrot, kā cilvēki attīsta savu personību mūsdienās, kāda ir viņu pašapziņa, kādas ir spilgtākās bērnības atmiņas utt..
Izvēlējos tieši šo darba tēmu, jo psiholoģija man šķiet interesants mācību priekšmets. Uzskatu, ka iegūtā informācija noderēs arī dzīvē kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, jo psiholoģija ir zinātne, kuru vismaz pamatos ir lietderīgi apgūt ikvienam – tā sekmē izpratni vienam par otru, nodrošina saskaņu.
Cilvēkam ir izteikta vajadzība iepazīt apkārtējo, savu iekšējo pasauli un cilvēkus. Laika gaitā šī vajadzība ir nevis mazinājusies, bet pastiprinājusies. Cilvēces attīstības gaitā, tā pārtapusi īpašā darbībā- zinātnē. Zinātnes var iedalīt divās lielās grupās: zinātnes, kuru pētījumu priekšmets ir objektīvā, fiziskā pasaule, un zinātnes, kuru pētījumu priekšmets ir subjektīvā pasaule jeb cilvēka iekšējā dzīve. Pirmo zinātņu grupu nosacīti sauc par dabaszinātnēm, otro- humanitārajām zinātnēm.[7:7] Psiholoģijas zināšanas, t.i., zināšanas par cilvēka iekšējās pasaules likumsakarībām un īpatnībām, tās ir humanitāras. Viena no psiholoģijas definīcijām ir šāda – “Psiholoģija ir zinātne par psihes attīstības un funkcionēšanas likumsakarībām, par cilvēka un dzīvnieku uzvedību. Tā pēta iedzimtības, organisma fiziskā stāvokļa un apkārtējās vides ietekmi uz psihi”.[5:9]
Nākotnē psiholoģija varētu pāriet jaunā attīstības stadijā, t.i., no izskaidrojošas zinātnes pārvērsties par prognozējošu un plānojošu zinātni.
Priekšstats par psiholoģijas zinātnes saturu veidojās daudzu gadsimtu gaitā. Psiholoģijai ir gara priekšvēsture, bet diezgan īsa vēsture, kas sākās 19. gadsimtā. Pirms tam psiholoģisko ideju attīstība norisinājās filozofijas ietvaros. Filozofiju zināmā mērā var uzskatīt par psiholoģijas māti, jo tieši filozofijas interešu lokā tika aplūkoti vairāki psiholoģijas jautājumi. Viena no būtiskākajām problēmām bija jautājums par dvēseli.
Priekšvēsture
Psiholoģijas zinātne par savu nosaukumu ir pateicīga sengrieķu mitoloģijai.
Tajā pastāv mīts par to, ka Erots, Afrodites dēls, iemīlēja jaunu, skaistu meiteni Psihi.…
