Mūsu sabiedrības augstākā vērtība ir Cilvēks. Rūpes par cilvēka audzināšanu, viņa spēju vispusīgu attīstību un personisko īpašību pilnveidi ir viena no mūsdienu attīstītās sabiedrības svarīgākajām problēmām.
Izvirzās uzdevums- audzināt padomju cilvēku par harmoniski attīstītu personību, kas spēj radoši domāt, kam ir stipra griba, tieksme pēc visa skaistā un labvēlīgā attieksme pret citiem cilvēkiem.
Personības vispusīgas attīstības procesā ietilpst vesela audzināšanas un mācīšanas sistēma, kas aptver jau pirmsskolas vecumposmu. Viss sākas bērnībā... Tieši šajā vecumā rodas raksturu īpatnību, spēju un interešu iedīgļi.
Bērni pārsteidz mūs ar savas uzvedības, interešu, spēju un tieksmju dažādību. Nav divu identisku bērnu, pat dvīņi vienmēr atšķiras viens no otra. Tomēr audzināšanas uzdevumi visiem ir vienādi. Kā atrast pareizo pieeju? Bērniem, lai iepazītu viņus, kā virzīt pedagoģisko darbu, lai iegūtu vislabākos rezultātus? Kā atklāt bērna uzvedības un rīcības cēloņus? Kā izvēlēties konkrētajam gadījumam vispiemērotākos pedagoģiskās iedarbības līdzekļus? Galvenie nosacījumi, bez kuriem nav iedomājama diferencētā pieeja bērniem: pedagogam bērni, jāsaprot, jāmīl, labi jāpazīst, viņam nepieciešamas bagātīgas teorētiskās zināšanas, spēja radoši domāt un prasme analizēt. Pieaugušā atsaucīgums, interese par bērnu ir kā dzidrs avots, kas vairo viņa spēkus, pozitīvi ietekmē personības veidošanos.
Pedagoga uzdevums ir palīdzēt mazajam grūtos brīžos, ar savu mīlestību sasildīt viņu.
Katrs bērns ir īpaša pasaule, kuru iepazīt var tikai tas, kas prot dzīvot līdzi viņa sarūgtinājumiem un rūpēm, viņa priekiem un panākumiem.…