Psiholoģija ir jauna zinātne, tā ir vairākus gadsimtus jaunāka par citām, piemēram, dabaszinātnēm. Sakotnēji psihologija attīstījās folozofijas ietvaros. Tas priekšstati sāka veidoties jau Senajā Grieķijā.
Vārds “psiholoģija” veidojies no diviem grieķu vārdiem:
psyche – dvēsele un
logos – mācība, saprāts, zināšanas.
Pirmo reizi šo vārdu savos darbos izmantoja vācu filozofs Kristian Volfs 18.gadsimtā.
Psiholoģija kā zinātne radās tikai 19.gadsimta otrajā pusē uz filozofijas, fizioloģijas una fizikas pamata. Termins “psiholoģija” radās 1590.gadā (vācu mācītāja R. Hokleniusa darbs – teoloģisks pētījums par dvēseli).
Psiholoģiskās zināšanas, t.i., zināšanas par cilvēka iekšējās pasaules likumsakarībām un īpatnībām, ir humanitāras.
Psiholoģija ir zinātne, kas pēta psihiskas parādības un izmanto iegūtās zināšanas, lai izkoptu cilvēku spējas un darītu viņus laimīgus ar dzīvi.
Psiholoģija pēta: iedzimtības, organisma fiziskā stāvokļa un apkārtējās vides ietekmi uz psihi. Mūsdienu psiholoģija kā zinātne pēta: psihes faktus, likumsakarības un mehānismus
(iekļaujot sevī kā apziņu, tā arī neapzināto) un to sakarus ar cilvēka aktivitāti.…