Katram cilvēkam ir vēlēšanās, ambīcijas un plāni. Katrs cilvēks vēlās sasniegt kaut ko dzīve, lai būtu laimīgs. Protams, ka pirms izdarīt kaut ko, cilvēks labi pārdomā, vai viņa rīcība ir pareiza, jo neviens negrib kļūdīties. Bet ir tādi cilvēki, kuri ir pilnīgi pārliecināti par to, ko viņi dara un uzskata, ka viņiem viss izdosies...Ne, nevis izdosies, bet ja viss izdodas, par to var visiem izstāstīt, var lielīties, jo man taču ir tādi grandiozi plāni un nevienam tādas domas pat galvā nenāca...
Es domāju, ka tas nav pareizi. Lielīties var par to, kas jau ir izdarīts, kad jau ir sasniegumi un ir rezultāti.
Nav tāda cilvēka, kurš visiem patīk. Vienmēr atratīsies cilvēki, kuri apskaudīs, kuri darīs pāri un pat ienīdīs to cilvēku. Ja tu gribi kaut ko izmainīt, tad noteikti būs cilvēki, kuri domā citādi un negribēs neko mainīt, jo viņiem tapāt ir ērti, varbūt labāk nekā tev. Tad viņi sāk darīt kaut ko, lai tev būtu grūti dzīvot. Viņi tikai gaida, kad tev kaut kas neizdosies, lai izsmiet tevi, ka tev nav taisnība, ka tu esi stulbs, neveikls un viņi ir gudrāki par tevi. Tieši tāpēc nevajag daudz runāt par saviem nodomiem, lai ļaunie cilvēki netraucētu tev, vajag vispirms izdarīt to ko gribi, bet pēc tam dalīties ar to, ko esi panācis.
Noteikti, cilvēkam ļoti gribas pastāstīt, padalīties, var būt palūgt palīdzību vai kaut kādu padomu. Tādā situācijā, es domāju, ka vajag izvēlēties ļoti tuvu cilvēku, kuram tu uzticies- draugam, radiniekam vai mīļotam cilvēkam. Cilvēkiem, kuri mīl tevi, kuri sapratīs tevi, kuri atbalstīs tevi.…