Šajā pētījumā, kā jau rāda nosaukums, tiks izanalizētas kāda atsevišķa indivīda attiecības grupā – darbavietas vidē, personas raksturs, kas pilnīgi noteikti ieņem nozīmīgu lomu attiecībās ar pārējo sabiedrību, un komunikācijas spējas. Tiks veikti testi un aptaujas, kas sniegs atbildes par konkrēto personu saskarsmē. Izanalizēšanai tiek izvēlēts trīsdesmit četrus gadus vecs vīrietis, darba gaitā sauksim viņu par Pēteri.
Ir zināms, ka būtisku lomu mūsu dzīve spēlē savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem gan mājās, ģimenes lokā, gan darba kolektīvā, gan ar nejauši sastaptiem cilvēkiem ikdienas plūsmā. Katrs šajā saskarsmē mēs esam ļoti īpaši un atšķirīgi. Gan agrāk, gan tagad paanalizējot cilvēkus, gribu piekrist amerikāņu psihoanalītiķei Kārenai Hornejai, kura uzskatīja, ka galvenā nozīme jāpiešķir mūsu bērnībai un attiecībām ar vecākiem, jo tieši tajā laika posmā izveidojas mūsu uzskati un tiek likti pamati attiecībām ar sabiedrību.
Ikvienam cilvēkam piemīt nepieciešamība pēc cita cilvēka un ikviens cilvēks ir kolektīva būtne. Daudzi psihologi akcentē to, ka cilvēkam izolācija no citiem cilvēkiem ir nepanesama, tādēļ arī izolācija no sabiedrības, piemēram, vieninieku kamerās vēsturiski ir viens no nepanesamākajiem soda veidiem. Vācu filozofs un psihologs Fromms uzsver cilvēka vajadzības pēc saskarsmes bez kuru apmierināšanas nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot: vajadzība pēc cilvēcīgiem sakariem, nepieciešamība apzināties sevi kā vienreizēju personību, vajadzība pēc pašapliecināšanās, vajadzība apzināties sevi kā kādas kultūras, reliģijas u.tml. daļu. Lai šīs vajadzības apmierinātu ir viena iespēja – saskarsme ar citiem. …
