Personas īpašums un tā aizsardzība

Latvijas Republikas likumdošana ir izveidojusi attiecīgu tiesisko normu bāzi, kas regulē mantisko attiecību sfēru, t.sk. nosakot materiālo vērtību izmantošanas un rīcības tiesiskos pamatus. Šo normu pamatā ir īpašuma (lietu) tiesības, kas ir noteicošās ne tikai visā civiltiesiskajā apritē, bet arī pārējo tiesību apakšnozaru darbības jomās. Respektīvi īpašuma tiesības veido tiesisko normu konstrukciju, kas regulē valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības, kā arī aizsargā citu fizisko un juridisko personu iejaukšanos īpašniekam piederošajā īpašumā. Šī aizsardzība ietver sevī arī citu publisko un privāto tiesību nozaru klātbūtni ar tām piemītošajām specifiskajām metodēm un līdzekļiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka īpašuma tiesības jebkurā sabiedrībā nodrošina 3 galvenos īpašuma regulējumus, t.sk.:
1)tiek noteikta īpašuma piederība personām;
2)ar attiecīgo nacionālo likumdošanas aktu palīdzību tiek nodrošināts personām valdījuma lietojums un rīcība ar īpašumu;
3)attiecīgās tiesību normas veic īpašuma tiesisko aizsardzību šī vārda visplašākajā nozīmē. Tātad īpašuma tiesības ļauj personai realizēt neierobežotu varu pār īpašumu, ko arī regulē Latvijas likumdošana, lai gan daudzos gadījumos šīs tiesības tiek arī pārkāptas, par ko tiks raksīts un analizēts šajā darbā, kā arī parādītas procesuālo un materiālo tiesību normu pielietošanas iespējas Latvijas tiesu praksē.
Kā zināms, īpašuma problēmas kopumā un arī īpašuma jēdziens saistāms ar mantu, kura atrodas personas īpašumā vai saimnieciskā pārvaldījumā. Pie šī jāpasvītro, ka īpašumam ir pieskaitāma arī nauda un vērtspapīri. Īpašuma objektu loks, kuri akumulējas īpašuma sastāvā, ir atkarīgs no īpašuma formas, kurai manta ir pieskaitāma.…