Latvijas Pasta novērtējums bez teorētiskā pamatojuma
Latvijas Pasts ir gandrīz vai 100% monopolists pasta un preču piegādē valsts teritorijā. Es Latvijas Pastu izvēlējos tāpēc, ka pati tur esmu strādājusi par pastnieku vasaras mēnešos, kā arī tur ir darbojošies mani ģimenes locekļi. Informācija par šo uzņēmumu ir skopa, arī internetā vienīgās negācijas par viņu var atrast tikai sūdzību portālos no anonīmiem lietotājiem. Bet pieejamā informācija ir skaisti pasniegta no vislabākās puses, bez jebkādām sliktām situācijām vai nekārtībām uzņēmuma iekšienē. Apņemos apgalvot, ka tā tas nebūt nav. Pastnieki uz darbu iet tikai tāpēc, ka ir vajadzīga nauda, kaut arī algas ir nelielas, bet uzdevumi ir vairāk kā vajag. Ir jāizpilda darbs neatkarīgi no laika vai personiskajiem apstākļiem, priekšnieku attieksme ir ļoti zemā līmenī, sarunas ir primitīvas un skarbas, atļaujas arī par kādam lamu vārdam. Sakiet, vai tas maz ir iespējams, ja dzīvojam 21. gadsimtā? Visi saprotam, ka pasta darbs ir viens no senākajiem amatiem un, ka ir grūti pielāgoties jaunajām darba tendencēm, jo jaunieši vairāk nevēlas darīt fizisku darbu, bet gan sēdēt siltā birojā, nerunāju par visiem, bet lielāko daļu. Šeit var secināt arī to, ka iespējams, šāds amats ir lemts iznīcībai kaut arī pieaug pasūtījumu skaits no citām valstīm. Neiedziļināšos pasta sūtījumu biznesā, bet labi zināms fakts, ka mazie darbinieki ir uzņēmuma spogulis, jo neviens katru dienu neredz valdes locekļus. …