1. Mācību veidi un mācību stila noteikšana
Apmācība mūsdienās ir kļuvusi par vienu no galvenajām personāla attīstības funkcijām. Tieši ar apmācībām, uzņēmuma darbinieki var celt un attīstīt viņa kompetences līmeni. No tā var secinās, ka apmācot cilvēku, labumu iegūst divas puses, gan darba ņēmējs, kas, apmācot savu darbinieku, iegūs labāku ar vairāk zināšanām konkrētajā sfērā darbinieku, līdz ar to uzlabojot organizācijas darba efektivitāti, gan pats darbinieks, kurš iegūstot zināšanas, varēs labāk un precīzāk izpildīt savus darba pienākumus.
Mācību veidi, kas parasti tiek izmantoti organizācijās iedalās 2 kategorijās: ārējā apmācība un iekšējā apmācība. Svarīgi ir arī atcerēties, ka abu šo apmācības mērķis ir nevis sāncensība, bet gan personālās kompetences sistemātiska un mērķtiecīga attīstība.
1.1 Ārējā apmācība.
Kā jau pats vārds „ārējā” apmācība norāda - apmācība notiek ārpus organizācijas, arī paši mācību spēki parasti nav attiecīgas organizācijas pastāvēti darbinieki. Arī apmācība, ko nodrošina mācību firmas, organizējot to uzņēmuma telpās vai mācību centros, pieder pie ārējās apmācības. Arī visa veida augstākā izglītība – gan akadēmiskā , gan profesionālā tiek iedalītas pie ārējās pamācības.
Pie ārējās apmācības pieder, piemēram, darbinieku prakse citos uzņēmumos. „Šī metode ļoti efektīvi paplašina darbinieku zināšanas un prasmes konkrētā darba metožu jomā, līdz ar to tiek uzlabtas komunikāciju un sociālās tolerances prasmes, kā arī motivē darbinieku turpināt savu karjeru attiecīgajā kompānijā” [1.136] Pielietojot šo metodi, noteikti vajadzētu zināt par attiecīgās kompānijas kvalitātes līmeni.
Arī augstākās izglītības finansēšana pieder pie ārējās apmācības, kuru raksturo kā uzņēmumu pilnīga vai daļēja studiju maksas segšana, tādejādi motivējot savus talantīgākos darbiniekus mācīties. Šis ir ļoti efektīvi motivējošs apmācības veids darbiniekiem, kā arī tas dod iespēju pašai organizācijai šo darbinieku piesaistīt uz ilgāku laiku un iegūt speciālistu konkrētajā nozarē.
…
