Jau vairāk nekā gadsimtu attīstās zinātne elektronika. Sākotnēji tā pētīja tikai elektrisko lādiņnesēju mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku. Vēlāk radās nepieciešamība pēc tehniskajiem līdzekļiem, kas spētu ātri un droši apstrādāt lielus informācijas masīvus. Šīs sistēmas radīja, balstoties uz elektronikas sasniegumiem. Tādēļ šodien elektronika galvenokārt ir zinātne par informācijas pārraidei, apstrādei, glabāšanai un atainošanai paredzēto ierīču un aparātu projektēšanas metodēm un līdzekļiem. Tika radītas tehniskās ierīces, ko sākotnēji sauca par elektroniskajiem skaitļotājiem jeb elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (ESM). Sākotnēji šīs ierīces bija paredzētas sarežģītu matemātisko aprēķinu veikšanai, tāpēc arī radās nosaukums "skaitļotājs". Mūsdienu elektroniskie skaitļotāji realizē praktiski jebkuras informācijas apstrādes formas, bet rēķināšana ir tikai sekundāra funkcija. Elektronisko skaitļotāju mūsdienu izpratnē saukt par skaitļotāju var tikai nosacīti, bet tā veiktos procesus nosaukt par skaitļošanu ir vienkārši nepareizi. Tādēļ elektroniskajiem skaitļotājiem tika dots jauns nosaukums, kas daudz vairāk atspoguļo tā būtību, - dators.
Dators – ar šo jēdzienu tiek saprasts sistēmbloks, kas stāv zem galda, vai kur citur, monitors – uz galda, pele, klaviatūra un citas ievada un izvada ierīces. Referātā ir apskatīts sistēmbloks, jo šī ir datora centrālā iekārta, pie kuras tiek pievienotas pārējās ievad/izvad ierīces.
Par pirmo ESM pieņemts uzskatīt mašīnu ENIAC (Electronic Numerical Integrator and Automatic Computer). Šīs mašīnas autori ir amerikāņu zinātnieki Dž. V. Mouklijs (John William Mauchly) un D. P. Ekerts (John PresperEckert). 1942. gadā Pensilvānijas universitātes Mūra elektrotehniskās skolas profesors Dž. Mouklijs nāca klajā ar projektu (memorandu) “Ātrdarbīgo elektronisko iekārtu izmantošana skaitļošanā” un lika pamatus pirmās elektronu skaitļojamās mašīnas ENIAC izveidošanā.
Apmēram gadu šis projekts netika īstenots, kamēr par to sāka interesēties ASV armijas ballistiskās pētniecības laboratorija.
Darbs pie šīs mašīnas sākās 1943. gada vidū, un tā tika pabeigta 1945. gadā. Mašīna tika demonstrēta 1946. gada 15. februārī.
Mašīnas patērētā jauda bija 150 kilovatu. Tā būtu pietiekama, lai apgaismotu veselu strādnieku ciematu. ENIAC ātrdarbība bija apmēram 1000 reižu lielāka nekā iepriekšējām releju mašīnām. Reizināšanai ENIAC patērēja tikai 0,0028 s jeb – pēc citiem rēķiniem – aptuveni 5 sekundēs tā varēja sareizināt divus 23 zīmju skaitļus. Šodien miniatūrais kalkulators izpilda tādu darbību 20 reižu ātrāk.…
