Vajadzību apmierināšanai nepieciešami visdažādākie resursi.
Personāls, tāpat kā materiālie un finansu resursi, ir tas, bez kura nav iespējams izveidot organizāciju un kas ienes radošus lēmumus organizācijas darbā. Tas izgudro un ražo preces, sniedz pakalpojumus, kontrolē kvalitāti, izvieto produktus tirgos, izvieto finansu resursus, nosaka vadības mērķus un stratēģiju organizācijā, bez tam, var izstrādāt sarežģītākās tehnoloģijas, smalkākās iekārtas, bet, ja nav cilvēka, kas tās vada, apkalpo, procesi nedarbojas - bez efektīvi strādājoša personāla vienkārši nav iespējama organizācijas pastāvēšana. Tā vienmēr ir bijis un būs, tāpēc uzņēmuma visvērtīgākie resursi ir tā darbinieki.
Bieži vien vārdu ”personāls” apzīmē ar vārdu “kolektīvs”[15,18].
Darba ņēmējs ir tas, kas atkarībā no savām spējām iegūst darbu organizācijā. Pēdējos gados ir pieņemts jauns nosaukums. Darba ņēmēja vietā lieto terminu “līdzstrādnieks”, lai pasvītrotu strādnieka nozīmi organizācijā, liekot viņam izjust līdzdalību un atbildību. Abstrakti runājot, personālu veido cilvēki ar savu darbu, cerībām, mērķiem, vajadzībām un problēmām organizācijā.[15,18].
Personāla saimniecība ir nozīmīgākā vadības joma organizācijā ar visu iespējamo vadības funkciju spektru.
Personālvadība ir viena no svarīgākajām vadīšanas teorijas sastāvdaļām, kurā cilvēks ir aplūkots kā vienīgais jaunrades avots. Cilvēka radošā darbība ir pamats organizācijas attīstībai. Līdz ar valsts reformām, uzņēmumu pārstrukturizāciju arvien svarīgāka kļūst darbinieka loma.
Personāla meklēšana ir jaunu darbinieku piesaistīšanas process, kuriem ir tās zināšanas un spējas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu organizācijai izvirzītos mērķus.
Šodien efektīvi ar peļņu var strādāt tikai tie uzņēmumi, organizācijas, firmas, kuros strādā ieinteresētas, radošas personības, tāpēc katram uzņēmējam svarīgi ir noteikt, kā to panākt, kur meklēt šādus darbiniekus, kā izvēlēties līdzstrādniekus savam uzņēmumam?
Šī studiju darba mērķis ir izpētīt personāla politikasbūtību.
Mērķa sasniegšanā tika izvirzīti šādi uzdevumi:
Noskaidrot, kas ir personāla politika;
noskaidrot, kādi ir personāla meklēšanas ceļi;
noskaidrot, kādas ir personāla piesaistīšanas problēmas un paredzēt iespējamos risinājumus;
iepazīties ar personāla motivēšanas jautājumiem.
Studiju darbam ir teorētisks raksturs. Tas pamatojas galvenokārt uz ekonomikas speciālistu, uzņēmēju atzinumiem, pētījumiem, ziņojumos sniegtajiem datiem. Studiju darba rakstīšanā izmantoti arī V. Strazdiņas un Z.Matules “Zinātnisko darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas metodiskie norādījumi.”
…
