Motivācija – tā ir darbinieku apzināta ieinteresētība veikt kādu darbu. Motivēšana parasti ir dinamisks process, kurš pats ar psiholoģisko, sociālo, ekonomisko un tiesisko metožu un līdzekļu palīdzību sekmē personas un uzņēmuma izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Motivācija ir noderīga ar to, ka :
dod darbiniekam gandarījumu,
ietaupa izdevumus,
saglabā vajadzīgos darbiniekus. 1
Motivēšana sākas ar darbinieku vajadzību noteikšanu un to apmierināšanas nepieciešamību. Rodoties dažādām vajadzībām, cilvēks meklē iespējas tās apmierināt. Tātad jāizvēlas attiecīga rīcība, lai sasniegtu savu mērķi. Pēc tam jānovērtē sava rīcība no vajadzību apmierināšanas viedokļa.
Motivēšanas procesā darbinieki izvēlas kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu personīgos mērķus.2
Mērķi, pēc kuriem parasti cilvēki tiecas var būt gan ar materiālo vajadzību apmierināšanu (prēmijas, algas paaugstinājumi utt.), gan arī, lai tiktu paaugstināti amatā, kā arī iekšējā vai psiholoģiskā gandarījuma gūšanai: pašapliecinātos, gūtu gandarījumu par labi paveikto darbu, utt.
Cilvēkam paaugstinās motivācija, kad ievēro viņa individualitāti, ja darbs ir atbilstošs ne tikai viņa profesionālajai kvalifikācijai, bet arī vajadzībām, ja ir saprotams darba process, ja darbā cilvēks gūst gandarījumu, ja uzņēmuma kultūra.…