Jebkura normāla cilvēka rīcība ir motivēta. Lai cik sarežģīta arī būtu homo sapiens psihe, vienmēr eksistē pamudinoši faktori, kas liek cilvēkam attiecīgi uzvesties. Šie faktori ir loģiski analizējami. Ja kāds cilvēks sāk rīkoties nemotivēti, ačgārni no loģikas viedokļa, viņš kļūst sabiedrībai bīstams.
Ir nepieciešams izdibināt jebkuru darbinieku motivācijas cēloņsakarības. Tas nozīmē izpētīt, tikt skaidrībā kādi nosacījumi (cēloņi) nosaka kādus rezultātus (sekas). Bez motīvu izzināšanas nevar ne izprast, ne vadīt saimnieciskus procesus, kā arī prognozēt darbinieku uzvedības (rīcības) tuvākās un tālākās sekas.
Jēdzienu “motīvs” varētu salīdzināt ar lielu maisu, kur saliktas visdažādākās lietas: vajadzības, intereses, tieksmes, mērķi, impulsi, kaislības, tradīcijas, iemaņas, vēlmes, emocijas, bauda, gaidas, godkāre, varaskāre, nauda, darba alga, ideāli un tamlīdzīgi. Šķirojot šī maisa bagātīgo saturu, jāizdala galvenais, kas nosaka motivācijas mehānisma darbību un ievirzi.
Likumsakarīgi ir apgalvot, ka par vajadzībām jārunā ne savādāk kā motīvu valodā; vajadzību analīzi ir nepieciešams pārveidot motīvu analīzē. Šai problēmai ir daudz aspektu.
Bieži jautājums tiek aplūkots caur psiholoģijas prizmu. Respektīvi, īstie motīvi, kas liek cilvēkiem strādāt, ir ļoti sarežģīti un saistīti ar cilvēka psiholoģiju. …