Jau no 2004. gada beigām var redzēt, ka ekonomikas straujās izaugsmes un darbaspēka aizplūšanas uz vecajām ES dalībvalstīm dēļ darbaspēka trūkums ir kļuvis par vienu no aktuālākajiem Latvijas ekonomiskās politikas jautājumiem. Deviņdesmito gadu demogrāfiskā krīze jau tagad negatīvi atsaucas uz Latvijas darbaspēka struktūru un autors prognozē, ka tā tikai saasināsies, jo arvien brīvāka piekļuve ES veco dalībvalstu darba tirgiem (tā saucamais „atvērto durvju efekts”) un diasporu izveidošanās un nostiprināšanās (jeb „tīkla efekts”), vēl vairāk veicinās Latvijas iedzīvotāju emigrāciju – darbaspēka aizplūde tuva un visticamāk arī vidēja termiņa perspektīvā saglabāsies aktuāla. Vēl jo vairāk tāpēc, ka līdz ar iestāšanos ES, darba tirgus Latvijai atvēra vienīgi Īrija, Lielbritānija un Zviedrija, bet. 2006. gadā par darba tirgu atvēršanu paziņoja virkne citu ES valstu, tādējādi palielinot emigrācijas iespējas. …