Angļu dzejnieks ir sava laikmeta progresīvo ideju, savas tautas prieka un sāpju paudējs. To pierādījuši tādi dzejas meistari kā Bairons, Šekspīrs, Puškins un daudzi citi. Viņu balsis cauri gadu simtiem skan ar negaistošu spēku, modinot ilgas pēc labākas, skaistākas dzīves. Pasaules izcilāko dzejas meistaru, kvēlāko nemiera paudēju balsīm pievienojas arī angļu ievērojamā dzejnieka Persija Bišija Šellija dzidrā, ļoti savdabīgā balss.
Persijs Bišijs Šellijs dzīvoja laika posmā, kad Napoleona slavenie karagājieni pāršalca visu pasauli un viņa sakāve un revolucionārie notikumi Francijā atbalso jās tālu aiz tās robežām. Anglijā tolaik norisa klusa, bet spēcīga iekšēja revolūcija, ko vēsturē dēvē par ,,rūpniecības apvērsumu”. Tas bija laiks, kad izauga jaunas industrijas pilsētas, sāka darboties milzīgi rūpniecības uzņēmumi, kuriem bija nepieciešamas atkal un atkal jaunas strādnieku masas. Ļaudis no laukiem neapturamām straumēm plūda uz pilsētām, bet lielo fabriku platās vārtu mutes nebija piepildāmas.
Tās prasīja vēl un vēl. Pieauga fabrikantu peļņa, bet strādnieku stāvoklis pasliktinājās. Sabiedrībā rūga vispārēja neapmierinātība un protests. Īrijā brieda spēcīga nacionālās atbrīvošanās kustība. Tā laika revolucionārie notikumi, kas tik ļoti saviļņoja tautas, nevarēja neatstāt ietekmi arī uz Šellija daiļradi.
Viņš, kaut arī reizēm neskaidri, romantiskā iejūsmā dziedāja slavu jaunai dienai, kas nesīs tautām taisnīgu dzīvi, nosodīja varmācību, sava laika despotus. Viņa dzejas tēli ar nevaldāmu spēku lauza visu veco, iesīkstējušo, pret ko vērsās strādnieku nemiers. Šellijs ir tuvs pasaules tautām. …