Vairākas Tuvo austrumu teritorijas pārvaldīja indoeiropiešu tauta mēdieši. Viena no viņu pakļautajām tautām bija arī persieši, kuri sākumā apdzīvo vien mazo pilsētvalsti Anšanu, kas atrodas mūsdienu Irānas dienvidrietumos un ir Zagrosas kalnu centrālajā daļā. Anšana bija daļa no Persijas, kas savukārt bija province varenajā Mēdijā. Mēdija bija kā milzīgs vēsturisks novads un pletās pa milzīgu teritoriju Tuvajos Austrumos. Gadsimtu vēlāk 559.g.p.m.ē. pēc sava tēva Kambīza I troni mazajā Anšanā pārņēma Kīrs II jeb Kīrs Lielais, kura ambīcijas sniedzās tālu pāri viņa valdījumu robežām, un jaunais valdnieks sāka iekarot apkārtējās zemes un likt pamatus Persijas impērijai. Viņš kļuva par vadoni vairākām persiešu ciltīm, kas sāka sacelšanos pret Mēdijas valdnieku varu. Cīņa ar mēdiešiem notika 3 gadus – no 553.līdz 550.g.p.m.ē. līdz Mēdijas valdnieku Astjagu nodeva vīri viņa paša rindās un persieši uzvarēja. Ieņēmis Mēdijas galvaspilsētu Ekbatanu, Kīrs II pasludināja sevi par Persijas un visas Mēdijas valdnieku. Persija kļuva par lielvalsti, kas teritoriālā ziņā tagad pārklātu Afganistānu, Pakistānu, Turkmenistānu, daļu Tadžikistānu, Irānu, Irāku, Azerbaidžānu, Turciju, Sīriju, Libānu, Izraēlu un Kipras salu. Tā kā persiešu valdnieki bija irāņu vadoņa Ahemena pēcteči, tad Persijas impēriju mēdz dēvēt arī par Ahemenīdu dinastiju .Kopumā Kīrs Lielais un viņa divi pēcteči Kambīzs II un Dārijs I, kas impēriju nostiprinājuši un paplašinājuši vēl vairāk, iekaroja vairāk nekā 8milj. km2 zemes, kas ir aptuveni 124 reizes vairāk par Latvijas teritoriju.