SECINĀJUMI
Referāta mērķis tika sasniegts. Iepazīstoties ar periodiskajiem izdevumiem referāta autore secināja, ka laikposma no 1970. g. līdz 1980. g. Liepājas pilsētbūvniecības mērķis bija dzīvojamās telpas paplašināšana. Rezumējot jāsaka, ka šī periodā galvenā vērība tika veltīta dzīvojamo māju celtniecībai pēc tiražētiem tipveida projektiem. Faktiski tā bija nevis augstvērtīgas dzīvojamās vides radīšana, bet apdzīvojamu kvadrātmetru ražošana . Lai to sasniegtu Liepāja intensīvi notika dzīvojamo mikrorajonu būvniecība trijos virzienos – Dienvidrietumu, “Laumas” un Ezermalas mikrorajonos. Jāatzīmē, ka neviens no šiem masīviem netika pilnībā pabeigts līdz 1980. g. Celtniecības darbi Dienvidrietumu mikrorajonā tika aizsākti piecus gadus pirms aplūkotā periodā un turpinājās arī pēc. “Laumas” un Ezermalas apbūve turpinājusies arī vēlākos gados.
Galvenais pilsētbūvniecības pasākumu pamatojums ir sociālais aspekts – dzīvojamās platības trūkums. Presē būvdarbu nepieciešamības pamatojumu formulēja kā padomju iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas pasākumu. Šīs pamatojums ir attiecināms arī uz sabiedrisko un kultūras ēku celtniecību, ņemot vērā, ka tām bija jāspēlē arī sava veida monumentālās propagandas loma.
Visa veida būvdarbus presē aplūkoja kompetenti arhitekti. Preses izdevumos ir neatņemama propagandas deva, kas ir raksturīga šī laikmeta presei kopumā, taču rakstot netrūkst arī konstruktīvas kritikas. Kritika galvenokārt ir vērsta pret dzīvojamās apbūves zemo estētisko un māksliniecisko kvalitāti, zemo materiālu kvalitāti un tehnoloģiju neievērošanu, lēno būvdarbu norisi, kā arī nepietiekošo jauno teritoriju labiekārtojuma un apzaļumojama līmeni.
…