3.4. Perikla varas noriets
Perikla varas noriets ir saistīts ar Peloponesas karu, kas bija karš Senajā Grieķijā starp Atēnām un Peloponesas līgu, kuru vadīja Sparta. Tajā kārtējo reizi atklājās Perikla novatorisms un viņa mērķis novājināt pretinieku ar mazākiem paša zaudējumiem.
Situāciju sevišķi saasināja vēl viena nelaime-epidēmija mēris, kas saniknoja atēniešus un, protams, visi pārmetumi tika adresēti valsts vadītājam Periklam. Lai nomierinātu situāciju, Perikls sagatavoja 150 kuģus karagājienam uz Peloponesu, taču šī militārā operācija neizdevās, jo karaspēkā plosījās mēris un Perikls tika atzīts par visu nelaimju vaininieku. Nākamajā 430. g.p.m.ē. Periklu neievēlē par stratēgu, tomēr pēc kāda laika viņš atkal tiek uzaicināts vadīt valsti. Tomēr viņa atgriešanās pie varas grožiem nebija ilga, jo drīz pēc ievēlēšanas Perikls saslima ar mēri un 429. g.p.m.ē. devās mūžībā.
SECINĀJUMI
Secinu, ka Perikls ir bijusi viena no ievērojamākajām antīkās pasaules personībām, jo, izkopdams ievērības cienīgu pārvaldes sistēmu, viņš Atēnās sasniedza vislielāko uzplaukumu tiklab saimnieciskajā un politiskajā, kā arī kultūras sfērā, tādējādi izveidojot vienu no visspožākajām civilizācijām pasaules vēsturē. Perikla trīsdesmit gadu politiskās darbības laikā Atēnas pārveidojās, kļūdamas par grieķu pasaules tirdzniecības un politiskās darbības centru.
Perikla personības fenomens un viņa spēja sevī iemiesot demokrāta un diktatora īpašības ir pārsteidzoša un liek saprast, ka Perikla vārds paliks mūžam dzīvs pasaules vēstures atmiņā.
Ja citējam pašu Periklu, tad visu šo laiku mēs varam apkopot pāris vārdos:
„Mēs ar savu drosmi esam likuši visas jūras un zemes kļūt pieejamām priekš mums un visur esam uzcēluši pieminekļus saviem labajiem un sliktajiem darbiem…”.
…