Ievads
Pensiju sistēmas jautājumi ir ļoti aktuāli šobrīd. Latvija ir viena no pirmajām valstīm Austrumeiropā, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma veica pensiju sistēmas reformu ar Pasaules Bankas atbalstu, pārejot uz 3 līmeņu pensiju sistēmu. Tā, galvenokārt, ir balstīta uz apdrošināšanas principiem, kas nozīmē, ka pensiju saņem tikai tās personas, kas veikušas sociālās iemaksas. Pensiju lieluma apmērs ir tieši atkarīgs no tā, cik daudz cilvēks ir strādājis un samaksājis nodokļos, kā arī no katra personiskās ieinteresētības savu vecumdienu nodrošināšanā.
Godīgi sakot, šodienas jaunajai paaudzei ne īpaši rūp, kāda pensiju sistēma ir mūsu valstī. Viņi cer, ka nākotnē pensijas būs lielas kā attīstītākajās Eiropas Savienības valstīs. Lai arī mūsdienās pensionāri skaita katru santīmu, nekādas globālas pozitīvas izmaiņas šajā jautājumā netiek plānotas.
Likums Par valsts pensijām ir spēkā no 1995.02.11., bet tiek grozīts gandrīz katru gadu (2008. gadā jau ir bijuši 3 grozījumi). Vai šāda tendence rada pensiju sistēmas ilgspējīgu, veiksmīgu dzīvotspēju? Varbūt ir vērts paraudzīties un analizēt citu valstu pieredzi? Kāpēc vācu pensionāri var atļauties ceļot pa visu pasauli, bet mūsējiem pietrūkst līdzekļu samaksāt par dzīvokli un paēst?
Kādas atšķirības ir attīstītāko Eiropas Savienības valstu pensiju sistēmās salīdzinājumā ar tādām valstīm kā Latvija? Ko mēs varam mainīt, lai jau šodien palīdzētu mūsu vecākiem? Kā valstis rūpējas par saviem iedzīvotājiem? Visi šie jautājumi ir aktuāli šodienas sabiedrībai, taču kursa darba ierobežotā apjoma dēļ, autore pievērsīsies risinājumiem, kuri pēc viņas domām varētu sniegt atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem.
Eiropas Savienība ir salīdzinoši jauna savienība, kuras sastāvā ietilpst valstis ar dažādām vēsturēm, pieredzi, attīstības līmeni, kultūras un tradīciju pamatu, kā arī dažādiem demogrāfiskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem.
Darbā izvirzītais mērķis ir Eiropas Savienības veco un jauno dalībvalstu pensiju sistēmu analīze un izpēte. Tas ir, lai uzzinātu, kādas īpatnības ir citās valstīs, kas var būt izmantojamas un pārņemamas pensiju sistēmā Latvijā.
Šī mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
• Raksturot pensiju sistēmas pasaules vispārējo praksi, vēsturi, tās nepieciešamību un globālo nozīmi;
• Iepazīties un salīdzināt jauno un veco ES valstu pensiju sistēmas pēc noteiktiem raksturlielumiem, izveidot tabulas;
• Veikt statistisko datu analīzi, atrast sakarības starp pensiju sistēmām un demogrāfisko, ekonomisko situāciju valstīs;
• Rakstīt priekšlikumus attiecībā uz pensiju sistēmas uzlabošanu.
Kursa darba mērķu īstenošanai tiks izmantotas sekojošas metodes:
1. dokumentu analīze: informācija no Eiropas Savienību direktīvām, Latvijas Republikas un citu jauno un veco ES valstu likumiem;
2. statistiskā: dati (LR CSB, EUROSTAT, OECD);
3. ekonomiskā analīze: tabulas izveidošana ar attīstīto un attīstības Eiropas Savienības valstu pieredzi un atšķirībām pensiju sistēmās.
Darba trešajā nodaļā pētījuma periods ir no 2003.gadam līdz 2007. gadam. Pieejamo datu ierobežotības dēļ dažos gadījumos analizējamais periods var atšķirties.
Tā kā darba mērķis un uzdevumi ir saistīti ar Latvijas un Eiropas Savienību vecuma pensiju sistēmām, kursa darbā turpmāk, atsevišķi uz to nenorādot, jēdziens „pensija” tiks lietots attiecībā uz vecuma pensiju.
…
