Pensiju reformas Baltijas valstīs

Baltijas valstis ir vienas no pirmajām valstīm Centrālajā un Austrumu Eiropā, kuras ieviesušas daudzlīmeņu pensiju sistēmu un uz kapitāla uzkrāšanas principiem balstītu nefondēto paaudžu solidaritātes pensiju shēmu. Līdzīga shēma ieviesta arī Zviedrijā, Polijā un Itālijā. Pensiju reforma sākās 1994. gadā, kad Baltijas valstu Saeimas atbalstīja 1994. gadā izstrādāto koncepciju.
Pensiju reforma pilnībā tika pabeigta 2001. gada 1. jūlijā, kad spēkā stājās “Valsts fondēto pensiju likums”, kas reglamentē pensiju 2. līmeņa darbību. Tātad šobrīd pensiju sistēma Baltijas valstīs sastāv no trim līmeņiem:
1. valsts obligātā nefondētā pensiju shēma,
2. valsts fondētā pensiju shēma,
3. privātā brīvprātīgā pensiju shēma.
Valstī īstenojamās pensiju reformas galvenais mērķis ir radīt finansiāli stabilu un efektīvu, uz individualizētām sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītu pensiju sistēmu, kas nodrošinātu tādu pensiju apjomu vecumdienās, kas atkarīgs no iepriekšējā laika periodā izdarītajām iemaksām, vienlaikus veicinātu sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanos.
Pašlaik var novērot divas pamat stratēģijas pensiju reformu īstenošanā – radikālu un pakāpenisku pāreju uz jauno pensiju sistēmu. Pirmajā gadījumā šis process aizņem aptuveni desmit gadus, un jaunie principi tiek ieviesti pietiekami agresīvi. Otrajā gadījumā – pāreja ilgst divdesmit un vairāk gadus.
Darba mērķis ir aplūkot reformu nepieciešamību un salīdzināt kā šīs reformas notikušas katrā no Baltijas valstīm, kā arī salīdzināt pensiju sistēmu kopumā.Un izdalīt atšīrīgo un kopējo.…