Kursa darbs par pensiju sistēmu Latvijā, nodokļiem ar ko tā tiek aplikta, salīdzinājums ar citu ES valstu nodokļu sistēmu. Visās Baltijas valstīs ir salīdzinoši augsts veco cilvēku nabadzības risks, bet Latvijā tas ir visaugstākais. Vidēji ES 16 % cilvēku līdz 60 gadu vecumam un 18 % cilvēku 60 vai vairāk gadu vecumā dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa. Turpretī Latvijā atšķirība ir milzīga: līdz 60 gadu vecumam nabadzības risks pastāv 20 % cilvēku, bet vecumā virs 60 gadiem – 46 %. Latvijā un Igaunijā aiziešana pensijā izraisa ievērojamu ienākumu un dzīves līmeņa kritumu. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā pensiju sistēmas tika veiktas reformas, jo Padomju laika pensiju sistēmai nebija materiāla seguma. Bija nepieciešama jauna, perspektīva pensiju sistēma, kas veicinātu ekonomiski aktīvajai sabiedrības daļai veikt sociālās iemaksas, kas garantētu pensijas saņemšanu, sasniedzot noteikto pensionēšanās vecumu. 1991.gadā Saeima pieņēma likumu „Par valsts pensijām”, taču šis likums nebija īsti objektīvs, tāpēc to nācās pārveidot. 1995.gadā, sadarbībā ar Pasaules Banku, aizsākās pensiju reforma, kas lika pamatus mūsdienu pensiju sistēmai. Latvija bija viena no pirmajām valstīm Centrālajā un Austrumeiropā, kas uzsāka daudzlīmeņu pensiju sistēmas ieviešanu un pirmā valsts pasaulē, kas ieviesa uz kapitāla uzkrāšanas principiem balstīto nefondēto paaudžu solidaritātes pensiju shēmu. Reforma tika īstenota trīs posmos, paredzot trīs pensiju līmeņus. Pašreizējās pensiju sistēmas pamatprincips ir – jo lielākas sociālās iemaksas veiktas aktīvā darba laikā, jo lielāks būs pensijas apjoms vecumdienās. Pensijas tāpat kā visi ienākumi tiek apliktas ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas šobrīd ir 25%. Savā darbā autors pētīja pensiju sistēmas attīstības vēsturi Latvijā, pensijas aplikšanu ar nodokļiem un salīdzināja Latvijas valsts pensiju sistēmu ar citām Eiropas Savienības valstīm.Darbā tiek raksturota Latvijas pensiju sistēmas struktūra un pensiju aplikšana ar nodokļiem. Darba pētījuma objekts ir mūsu valstī pastāvošā pensiju sistēma un to ietekmējošo faktoru raksturojums un pētījuma priekšmets ir pensiju nodokļu sistēma.
Autore tēmu izvēlējās, jo tā ir aktuāla, respektīvi, pensijas ir viens no galvenajiem iztikas līdzekļiem cilvēkiem gados. Tā kā mūsu sabiedrība sastāv no vienas trešdaļas pensionāru, kuru skaits turpina palielināties, ir svarīgi noskaidrot Latvijas pensiju sistēmas stabilitāti un attīstību ilgtermiņā. Jo pensijas vecuma cilvēki ieņem svarīgu vietu mūsu valstī. Turklāt arī šodienas jaunieši ir potenciālie pensionāri, kam svarīgi zināt, kādi tieši nodokļi tiks maksāti no pensijas.
Darba mērķis ir raksturot pensiju sistēmas struktūru, to ietekmējošos faktorus, kā arī veikt mūsu valsts pensiju nodokļu sistēmas salīdzināšanu ar citām valstīm. Lai īstenotu darba mērķi, tiek izvirzīti sekojoši darba uzdevumi:
1. Izpētīt un izanalizēt pensija struktūru un to ietekmējošos faktorus;
2. Noskaidrot pensiju aplikšanu ar nodokļiem.
3. Salīdzināt pensiju nodokļu sistēmu dažādās ES valstīs.
Darbā tiek izmantotas vairākas pētīšanas metodes un tās ir statistiskā analīze, ekonomiskā analīze, dokumentu un likumdošanas analīze.
Darba pētījuma periods ir no 2009. līdz 2010. gadam.
