Peļņa ir naudas summa, ko gūst pārdodot produktus pēc nodokļu un citu izmaksu atskaitīšanas. Izšķir dažādus peļņas rādītājus. Tos regulē Starptautiskie (ES) un Latvijas grāmatvedības standarti.[4]
Peļņas gūšana ir viens no galvenajiem motivējošiem faktoriem uzņēmējdarbībā. Peļņa raksturo ieņēmumu pārsniegumu virs izmaksām, kas saistītas ar produkcijas ražošanu, pārdošanu un uzņēmuma kopējo darbību.[2., 272.].Valstīs, kur ekonomikas pamatā ir tirgus attiecības, peļņas lielums parasti netiek ierobežots. Taču uzņēmējdarbības praksē pastāv jēdziens, kā normāla vai taisnīga peļņa. Ar to parasti saprot tādu peļņas līmeni, kāds ir izveidojies tirgū brīvas konkurences rezultātā.
Peļņas līmenis kalpo arī par rādītāju kapitāla (investīciju) plūsmai ekonomikā. Tā, ja kādā uzņēmējdarbības sfērā tiek novērots salīdzinoši augsts peļņas līmenis, šajā sfērā sāk ieplūst investīcijas no nozarēm, kur peļņas līmenis dotajā brīdī ir zemāks par normālo. Tādējādi tirgus pats regulē lelāko daļu no kapitālu plūsmām.
Tā kā lielākas peļņas iespējas parasti ir jaunu, inovatīvu produktu ražošanā, tad brīva kapitālu kustība veicina resursu koncentrāciju šādās sfērās, tādējādi stimulējot arī tehnisko progresu un ekonomisko attīstību kopumā.
1.2.Peļņas veidošanās
Peļņa veidojas kā starpība starp noteiktā periodā gūtajiem ieņēmumiem un tām izmaksām, kas bija saistītas ar šo ieņēmumu gūšanu.
Saskaņā ar šo formulējumu peļņas lielumu nosaka divi galvenie faktori:
ieņēmumu lielums;
izmaksas [1.,35.].
Ieņēmumi ir naudas līdzekļu ienākšana uzņēmumā par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem. Tātad, ieņēmumi ir atkarīgi no cenas un preču daudzuma, kuru pārdos par attiecīgo cenu. Pircējs nepirks preci, ja tās cena pārsniegs viņam pieņemamo maksimālo cenu, bet pārdevējs nepārdos preci, ja nevarēs saņemt viņam pieņemamo minimālo cenu.…