Peļņa ir naudas summa, ko gūst pārdodot produktus pēc nodokļu un citu izmaksu atskaitīšanas. Izšķir dažādus peļņas rādītājus. Tos regulē Starptautiskie (ES) un Latvijas grāmatvedības standarti.
Peļņas gūšana ir viens no galvenajiem motivējošiem faktoriem uzņēmējdarbībā. Valstīs, kur ekonomikas pamatā ir tirgus attiecības, peļņas lielums parasti netiek ierobežots. Taču uzņēmējdarbības praksē pastāv jēdziens, kā normāla vai taisnīga peļņa. Ar to parasti saprot tādu peļņas līmeni, kāds ir izveidojies tirgū brīvas konkurences rezultātā.
Peļņas līmenis kalpo arī par rādītāju kapitāla (investīciju) plūsmai ekonomikā. Tā, ja kādā uzņēmējdarbības sfērā tiek novērots salīdzinoši augsts peļņas līmenis, šajā sfērā sāk ieplūst investīcijas no nozarēm, kur peļņas līmenis dotajā brīdī ir zemāks par normālo. Tādējādi tirgus pats regulē lielāko daļu no kapitālu plūsmām.
Tā kā lielākas peļņas iespējas parasti ir jaunu, inovatīvu produktu ražošanā, tad brīva kapitālu kustība veicina resursu koncentrāciju šādās sfērās, tādējādi stimulējot arī tehnisko progresu un ekonomisko attīstību kopumā.
Uzņēmuma darbības finansiālais rezultāts izpaužas kā pašu kapitāla lieluma izmaiņas pārskata periodā. Uzņēmuma spēju nodrošināt pašu kapitāla pieaugumu var novērtēt ar finansiālo rezultātu vai peļņas rādītāju sistēmas palīdzību.
Svarīgākie uzņēmuma darbības finansiālie rezultāti un peļņas veidi atspoguļoti attiecīgā gada pārskatos. Tie ir:
Bruto peļņa vai peļņa no produktu pārdošanas;
Peļņa no pārējas darbības, kā pamatlīdzekļu vai cita īpašuma pārdošanas;
Peļņa no finansiālās darbības, kā vērtspapīru pārdošanas vai izsniegtajiem kredītiem;
Peļņa no ārkārtas operācijām, t.i., operācijām, kuras iepriekš nav paredzētas vai plānotas;
Bilances peļņa vai peļņa no saimnieciskās darbības, no kuras, atņemot kredīta procentu maksājumu summas, aprēķina, kas apliekama ar uzņēmuma ienākuma nodokli.…
