Peļņa kā uzņēmējdarbības motīvs (Latvijas realitātes)

Kā liecina oficiālā statistika, pēdējos gados Latvijas tautsaimniecība ir attīstījusies straujos tempos, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 8-11% gadā. Visās nozarēs ekonomiskā aktivitāte ir pieaugusi, bet ārvalstu investoru interese par Latviju palielinās, kas liecina par to, ka kopumā uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi labvēlīgāka un valdības politika uzņēmējdarbības veicināšanā un atbalstīšanā ir pareiza. Uzņēmējdarbības attīstības politika, kas pamatā ir vērsta uz uzņēmējdarbības aktivitātes un iniciatīvas palielināšanu, kā arī uzņēmumu konkurētspējas celšanu, gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan vairumā citu valstu tiek uzskatīta par neatņemamu ekonomiskās un sociālās politikas sastāvdaļu, jo pēc savas būtības tas ir komplekss pasākumu kopums, kas stimulē gan valsts ekonomisko izaugsmi, gan arī palīdz risināt daudzas sociālās problēmas (ienākumu nevienlīdzīga sadale, bezdarbs, sabiedrības mazaktivitāte valsts ekonomiskajos procesos u.c.). Spēcīga un teritoriāli līdzsvarota biznesa sektora attīstība valstī nodrošina to, ka ražošanas aktivitāšu pieaugums neveido ekonomiskās un sociālās disproporcijas, kā arī vides degradāciju, proti, attīstībā tiek ievērots līdzsvarotas un ilgspējīgas izaugsmes princips. Līdz ar to uzņēmējdarbības attīstības sekmēšana atbilst Latvijas ilgtermiņa ekonomikas stratēģijā definētajām valsts ekonomiskās politikas prioritātēm: • ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana; • efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšana; • sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšana. Attīstīto tirgus ekonomikas valstu pieredze liecina, ka uzņēmējdarbības politikas un tās īstenošanas kontekstā īpaši tiek izdalīta un akcentēta tieši mazās un vidējās uzņēmējdarbības (turpmāk – MVU) attīstības veicināšana. Arī Latvijā mazie un vidējie komersanti veido lielu tautsaimniecības daļu, un tiem ir nozīmīga loma gan iekšzemes kopprodukta radīšanā, gan nodarbinātībā.