Pelējums un tā ietekme uz iekštelpu vidi

Preventīvie pasākumi
Lai izvairītos no atkārtotas pelējuma augšanas, jāievēro un jāuzrauga telpu iespējamie mitruma avoti un jāpārliecinās – vai darbojas ventilācija vannas istabā, tvaika nosūce virtuvē vai ir nodrošināta telpu regulāra vēdināšana.
Kā samazināt mitrumu telpās?
• Veļu žāvēt ārā, ja tas ir iespējams. Ja izmazgāto veļu izkar vannas istabā – noteikti jāatver logs vai jāieslēdz ventilators;
• Ir jāizvairās izmantot petrolejas vai gāzes sildītājus, kam nav izvada uz āru;
• Telpas jāvēdina regulāri, bet lai izvairītos no kondensācijas guļamtelpā, jāatver logs katru rītu vismaz 15 minūtes, jo cilvēka elpa rada ievērojamu mitruma daudzumu;
• Mēbeles nav vēlams novietot cieši pie sienas, jānodrošina gaisa cirkulācija;
• Jānodrošina kvalitatīva telpu siltumizolācija – lai arī termiskā komforta zonas katram cilvēkam ir ļoti subjektīvas, gaisa temperatūra dzīvojamās telpās un virtuvē parasti ir robežās no 19-220C, bet guļamtelpās robežās no 16-200C. Esot ilgākā prombūtnē dzīvojamo māju telpās jānodrošina temperatūra ne zemāka par 150C, lai izvairītos no mitruma līmeņa pieauguma un ūdens kondensēšanās;
• Nodrošināt ar mehāniskajiem ventilatoriem gaisa kustību (recirkulāciju) tā, lai neveidojas stāvoša gaisa kabatas (pie logiem, pie griestiem, telpu stūros);
• Nodrošināt telpām mehāniskās gaisa apmaiņas iekārtas (rekuperatorus);
• Izvietot telpās mehāniskas gaisa žāvēšanas iekārtas vai ķīmiskus gaisa žāvētājus (ar mehānisku ventilāciju).
Katram cilvēkam ir tiesības uz veselīgu iekštelpu vidi, t.sk. drošu iekštelpu gaisu. Jāņem vērā, ka ēku īpašnieki ir atbildīgi par veselīgu darba vai dzīves vietas nodrošinājumu – bez mitruma un pelējuma, bet iedzīvotāji savukārt ir atbildīgi par ūdens lietošanu, apsildi, ventilāciju, izvairoties no pārmērīga mitruma izplatības iekštelpās.
…