Peldēšanas labvēlīgā ietekme uz cilvēka organismu

Ievads
Kāpēc cilvēki peld? Tādēļ, ka peldēšana labvēlīgi ietekmē jūsu sirdi un plaušas? Lai labi pavadītu laiku ar draugiem baseinā? Vai arī tādēļ, ka skriet katru dienu cilvēkam ir grūti un pat sāpīgi? Varbūt tādēļ, ka cilvēkiem patīk dreifēšanas sajūta un tas, kā ūdens glauda viņu ādu un ķermeņus? Cilvēki peld lai relaksētos, lai atpūstos no svelmes karstās vasaras dienās. Tas peldētājiem ir dzīves stils, tāpat peldēšanās ir lielisks atkopšanās un rekreācijas process ģimenēm, un to var darīt gan upēs, gan jūras un ezeru pludmalēs, gan arī ūdens atrakciju parkos. Bet kāda ir peldēšanas pozitīvā ietekme uz cilvēka organismu un kā tā var palīdzēt ikkatram no mums – gan profesionāliem peldētājiem, gan sportistiem, gan arī parastiem cilvēkiem? To centīšos noskaidrot turpmākajā darbā.
Īss ieskats peldēšanas vēsturē
Peldēšana kā tāda sniedzas atpakaļ līdz pat 7000. gadam pirms mūsu ēras, kad tā attēlota alu cilvēku zīmējumos, tāpat par to liecina gan literatūra, gan arheoloģiskie izrakumi Ēģiptes, Asīrijas un Feniķijas teritorijā. Senajā Grieķijā un Romā pat bija teiciens, kas norāda uz to, ka peldēšana bija daļa no tā, kas jāprot kulturālam un saprātīgam cilvēkam: „Viņš neprot nedz peldēt, nedz lasīt”. 17. gadsimtā Pēteris I ieviesa peldēšanas apmācību krievu armijā: „Visiem jauniem karavīriem bez izņēmuma jāmāca peldēt, ne visur ir tilti”, bet gadsimtu vēlāk Krievijā nostiprinājās doma par peldēšanas Higiēnisko un lietišķo nozīmi. …