Profesors Pāvels Janušēvičs teicis „Peldēšana ir ideāla treniņa forma jebkāda vecuma bērniem”, un tā patiešām arī ir. Peldēšana ir viens no patīkamākajiem veidiem kā atpūsties un saglabāt veselību - tā spēj iepriecināt cilvēku jebkurā vecumā un gadalaikā, pat zīdaini var iemācīt peldēt. Veciem cilvēkiem un invalīdiem peldēšana ir viegls, bet iedarbīgs treniņš, kā arī tā visos laikos ir novērtēta kā labs sporta un atpūtas veids, kas cilvēka organismam palīdz gūt spēkus un saglabāt vingrumu. Veselības atgūšanai peldēšanu ļoti plaši praktizēja jau Senajā Ēģiptē, Grieķijā un Romā. Peldēšanas sacensības sāka rīkot 19. gadsimtā, un 1896. gadā tās iekļāva arī 1. olimpisko spēļu programmā.
Daudzi no mums peldas tikai vasarā, citi to dara visu gadu. Arī āliņģī ir iespējams peldēt, ja pamazām, sākoties aukstam laikam, sevi pieradina pie šādas peldes. Tie,kas uzskata, ka nespēj paciest āliņģa auksto ūdeni, bet tomēr vēlas peldēt, dodas uz baseinu, un tādējādi saglabā savu fizisko formu. Tomēr peldēšanai ir arī savi draudīgie aspekti - lēkšana no tramplīna un peldēšanās nezināmās ūdenstilpnēs ir veselībai un dzīvībai bīstami pasākumi. Šādu nelaimes gadījumu iespējamās sekas ir smagi mugurkaula bojājumi, roku un kāju paralīze un pat nāve. Darba autore izvēlējās šo tēmu, jo uzskata, ka ir nepieciešams apzināt peldēšanas pozitīvo un negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis: izpētīt peldēšanas ietekmi uz cilvēka veselību.
Zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi:
1.Izpētīt peldēšanas ietekmi uz cilvēka organismu;
2.Izanalizēt teorētisko literatūru saistībā ar peldēšanas ietekmi uz cilvēka veselību;
3.Noskaidrot mediķa viedokli par peldēšanas pozitīvajiem un negatīvajiem efektiem.
Pētījuma bāze: Talsu 2.vidusskolas skolēni.
Pētījuma laiks: 2008. gada septembris - 2010. gada novembris.
Pētāmais jautājums: Vai peldēšana pozitīvi ietekmē mūsu veselību…