Pēkšņa kardiāla nāve

• Samazināta sirds ritma variabilitāte ir saistīta ar paaugstinātu mirstību gan iedzīvotāju vidū, gan pacientiem pēc miokarda infarkta.
• Pirms fatāla aritmiska notikuma sirds ritma variabilitāte krasi samazinās.
Pēkšņas kardiālās nāves gadījumu skaits ir grūti identificējams. Svarīgākais ir atpazīt potenciālos riska faktorus, pievērst maksimālu uzmanību ģimenes anamnēzei. [1,174 - 175]

Temperatūras izmaiņas
Pētot proteīnus, kuri atbild par elektrisko signālu pārvadīšanu sirdī un radot šiem proteīniem tādus apstākļus, kādi rodas, esot stresa stāvoklī, izmeklētāji secinājuši, ka dažos gadījumos temperatūras izmaiņas var radīt izmaiņas šajos proteīnos, tas var izraisīt aritmiju un pēkšņu kardiālu nāvi.
Elektrisko signālu, kas atbild par sirds muskuļa kontrakciju, rada kardiomiocītu membrānās esošs proteīns. Pētnieku komanda no Simon Fraser universitātes atklājusi, ka viens no šiem proteīniem ir īpaši jutīgs uz temperatūras izmaiņām. Temperatūrai pieaugot vai samazinoties, šis proteīns nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, tādēļ sirds darbība vairs nav ritmiska, rodas aritmija un, iespējams, var attīstīties pēkšņa kardiāla nāve. DNS mutācija, kas rada termolabilus proteīnus ir reta, bet var būt letāla, īpaši, ja vienlaikus darbojas vēl kāds aritmijas palaidējfaktors (piemēram, izmaiņas asiņu pH).
Ja pacientam ģimenē kādam bijusi pēkšņa kardiāla nāve, tad nepieciešams pacientu izmeklēt – veikt elektrokardiogrammu, ģenētisko skrīningu, dzīvesveida modifikācijas – tādējādi iespējams pasargāt pacientu no aritmijas izraisītas nāves. [4]
…