Studiju darbs "Pēdējās gribas rīkojuma iztulkošana un izpildīšana" sniedz ieskatu pēdējās gribas iztulkošanā un izpildīšanā, kā arī tās izpildē dažādos gadījumos, kad pēdējā griba tiek izteikta trešajai personai un kad tā tiek izteikta radiniekam.
Gribas izteikums ir katra tiesiska darījuma pamatelements. Kā norādīts CL 1427. pantā, pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums. Gribas izteikums ir personas gribas izpaudums, kas vērsts uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos. Gribas izteikums ir ārējs apliecinājums tam, ka darījuma dalībnieki vēlas panākt darījumam raksturīgo tiesisko seku iestāšanos.
Mūsdienās, ja cilvēks vēlas lai viņa manta vai īpašums, pēc viņa nāves, netiktu sadalīts tā, kā paredz likums, tad katram cilvēkam pastāv iespēja to paust notāram savā pēdējās gribas rīkojumā. Jebkurai rīcībspējīgai personai pieder tiesības pašam izlemt, kas notiks ar viņa mantu nāves gadījumā. Kā arī var izdot atsevišķus rīkojumus, kuros pēdējās gribas izteicējs, var izteikt aprobežojumus. Tas nozīmē, ka viņš var ne tiki novēlēt savu mantu kādam, bet arī pieprasīt kādu nosacījumu izpildi, lai mantinieks savā īpašumā iegūtu tam novēlēto mantu. Katru gadu palielinās cilvēku skaits, kuri savu pēdējo gribu vēlas noformēt testamenta vai mantojuma līguma formā.
Svarīgi ir tas, lai noslēdzot mantojuma līgumu, mantojuma atstājēja griba ir izpausta brīvi un patiesi, bez spaidiem. Lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izsaka savu gribu, bet ir nepieciešams lai šī griba būtu radusies brīvi bez maldības, viltus vai spaidiem. Tas nozīmē, ka mantojuma līgumā kā jebkurā citā tiesiskā darījumā, ir svarīgs pēdējās gribas izteikšanas patiesums. Tieši pēdējās gribas izteikums ir tas, kas veido tiesisku darījumu un ja pēdējās gribas izteikumā būs novērojami trūkumi, tad var rasties trūkumi darījuma izpildē.
Darba temats ir aktuāls, jo katru gadu palielinās cilvēku skaits, kuri savu pēdējo gribu vēlas noformēt testamenta vai mantojuma līguma formā. Kā arī bieži vien cilvēki neizprot cik plašas tiesības tiem piešķir likums mantojuma lietu kārtošanā.
Lai panāktu mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi : analizēt pēdējās gribas rīkojuma iztulkošanu, analizēt pēdējās gribas rīkojuma izpildīšanu, aplūkot gadījumus, kad pēdējā griba tiek izteikta radiniekam un kad tā tiek izteikta trešajai personai, kā arī salīdzināt pēdējās gribas izteikšanu radiniekam ar tās izteikšanu trešajai personai.…
