Secinājumi
Jebkura mijiedarbība starp cilvēkiem ir saskarsme un tās galvenā funkcija ir apmierināt cilvēka sociālās vajadzības.
Cilvēks saskarsmē izmanto gan verbālos, gan neverbālos saskarsmes līdzekļus.
Pirmās saskarsmes iemaņas bērns apgūst jau ģimenē, pirmskolā gūstot iespēju paplašināt savas iemaņas, sadarbībā ar skolotāju un citiem bērniem.
Saskarsmes process pirmskolā būs efektīvs, ja pedagoģiskajā procesā tiek ievērotas bērna individuālās īpatnības.
Bērna personības attīstība un sadarbības prasmju veidošana noris gan saskarsmē ar pieaugušo, gan vienaudžiem.
Pieaugušā paraugs ietekmē bērna darbību, tādēļ tam ir svarīga nozīme bērna saskarsmes aktivizēšanā.
Pozitīva vide un attieksme nosaka to, cik veiksmīgas būs bērna attiecības ar citiem cilvēkiem.
Pieaugušais ir ļoti nozīmīgs un pat galvenais saskarsmes iemaņu apgūšanā visā pirmsskolas periodā.
Sadarbība ar pieaugušo ietekmē arī bērnu savstarpējo kontaktu rašanos.
Saskarsme ar pieaugušo ir ļoti būtiska bērna 3 – 4 gadu vecumā, līdz vecākajā pirmsskolas vecumā ievērojamu vietu ieņem saskarsme ar vienaudžiem.
Pedagogs ir paraugs un palīgs bērnam, veidojot pozitīvu attieksmi pret sevi, tas stimulē bērnu darboties, veidot saskarsmi ar vienaudžiem.
Kopīgi sadarbojoties rotaļās bērni gūst savstarpējās saprašanās pieredzi, veidojas labvēlīgas attiecības starp bērniem, rodas simpātijas.
Saskarsmes prasmju attīstībā rotaļās svarīga nozīme ir pedagogam, kurš palīdz vadīt, organizēt rotaļu, attīsta sadarbību un sniedz atbalstu.
Lai veicinātu labas saskarsmes prasmes, svarīgi, lai visa pedagogu komanda darbotos vienoti, pēc vieniem noteikumiem, kuri ir skaidri saprotami bērniem.
…