Līdz ar demokrātijas ienākšanu skolā visai jūtami mainās skolotāju un skolēnu attiecības. Skolēni aizvien biežāk un uzstājīgāk sāk aizstāvēt savas tiesības, kontrolēt un ietekmēt ne tikai mācību procesu, bet arī attiecības ar pedagogiem [6, 17]. Kā raksta M. Balsons (Balson M.) skolotāji neizbēgami tiek iesaistīti konfliktsituācijās, kas skar skolēnus, kolēģus, vecākus un skolas vadību [1, 192].
Es esmu izvēlējusies šo tematu, tāpēc ka, pašai gatavojoties kļūst par pedagogu, man liekas noderīgi izzināt iespējamos konfliktu cēloņus skolā un efektīvas to risināšanas stratēģijas un metodes. Turklāt, pedagogs ir arī cilvēks, un konflikti notiek ne tikai skolās, bet visās dzīves sfērās, tādējādi šis izvēlētais temats palīdzēs man rīkoties prasmīgāk jebkurā konfliktsituācijā.
Tā kā izvēlētais temats ir plašs, bet referāta apjoms ierobežots, tad savā darbā plašāk pievērsīšos šādiem temata aspektiem: konfliktu cēloņi un konfliktus veicinošie faktori, izturēšanās stili (taktikas) konfliktsituācijās, konflikta risināšanas metodes.
Skolas nosaukums, kurā es bija praksē, ir Rīgas 92. vidusskola. Tā ir mazākumtautību skola, kura atrodas Pļavniekos. Šīs skolas izvēli noteica tas, ka es pati esmu mācījusies šajā skolā un tā atrodas manas mājas tuvumā. Mans novērojumu nolūks bija ieraudzīt konfliktsituācijas mācību procesā, pēc tam saņemot vairāk informācijas par konflikta būtību no pašiem konflikta dalībniekiem.
Galvenie šajā darbā izmantotie literatūras avoti ir S. Omārovas grāmata ‘Cilvēks runā ar cilvēku’, M. Pļaveniece un D.Škuškovnika ‘Sociālā psiholoģija pedagogiem’, P. Pikeringa ‘Strīdi. Nesaskaņas. Konflikti’. Savukārt, visvairāk konfliktus pētījuši P. Pikeringa, D.Metoks un J. Ērenborgs, A. Ancupovs un A. Šipilovs, R. Dreikurss, A. Ādlers.…