Viens no šiem principiem ir humanitātes princips.
Humanitātes princips atzīst cilvēku par pamatvērtību. Izglītību veido patiesi cilvēcīgu personību, kopj humānus uzskatus, jūtas un attieksmes. [3; 56]
Humānisms ir uzskatu kopums, kas izpaužas cieņā un mīlestībā pret cilvēkiem, cieņa pret citu uzskatiem, rūpes par citiem, par personības attīstību un labklājību. Šo uzskatu centrā ir pats cilvēks, absolūtās vērtības, indivīda dotības un spējas, cilvēciskās būtības vienreizīgums. [2; 81]
Pedagoģijā par humānisma pamatprincipiem uzskatāmi:
vispārcilvēcisko vērtību prioritāti;
aktīvu pozitīvu sadarbību ar citiem;
ētisku saskarsmi ar citiem visās attiecības grupās;
pasaules kultūras mantojuma un garīgo vērtību integrēšanu. [1; 25]
Humānas skolas prioritāte ir humānas personības veidošana, demokrātisks vadības stils un demokrātiska sadarbība. [1; 30]
Šādu principu pedagoģijā ir izteikts arī iepriekš, piemēram, Aleksandrs Dauge. A. Daugem humanitātes principa galvenais mērķis ir, lai augošais jaunais cilvēks reiz būtu vērīga, pilnskanīga, visādā ziņā attīstīta un izglītota personība.
Humanitātes princips ir sastopams arī skolas darbā. Skola cenšas audzināt un veidot skolēnos humānus uzskatus un jūtas, kā arī attieksmes. Skolotāji vēlas iemācīt skolēniem izturēties ar cieņu un mīlestību pret sev apkārt esošajiem cilvēkiem. Humanitāte princips prasa cieņu un mīlestību pret cilvēku, bet tas ne vienmēr ir sastopams skolas darbībā un ikdienā, ne vienmēr tiek respektēti un pieņemti citu uzskati. Skolas vadība ne vienmēr nepieņem skolēnu un vecāku uzskatus, pat arī skolotāju uzskatus un viedokļus, tālāk sāk veidoties ķēdīte, kurā skolēni nepieņem skolotāju un vecāku uzskatus, vecāki nepieņem skolēnu un skolotāju uzskatus. Lai realizētu šo principu būtu jāiemācās uzklausīt citus cilvēkus un mācīties pieņemt viņu viedokļus. …