Jebkurā laikmetā jaunās paaudzes audzināšana ir sabiedrības uzmanības centrā. Sākumievirzi savas personības veidošanā bērns saņem ģimenē. Ar laiku pieaug skolas ietekme. Tajā skolotājam ir svarīga loma.
Katra laikmeta sabiedrībai ir savs skolotāja ideāls. Ja tas ir tā, tad izvirzās jautājums, vai ir tāds vērtību orientācijas, kas saglabājas, mainoties laikmetam? Pētot skolotāju sagatavošanu Latvijā vēsturiskajā aspektā, var konstatēt, ka neskatoties uz dažām pārmaiņām sabiedrībā, saglabājas daudzas vērtību orientācijas. Tas ļauj secināt, ka skolotāju sagatavošanā saglabājas zināma pēctecība. Sabiedrība vienmēr sagaida, lai skolotājs būtu ieinteresēts skolēna darbības rezultātā. Iepriekšējā periodā skolotāju galvenokārt orientēja uz skolēna zināšanām un prasmēm, kas bija ietvertas mācību programmās. Skolēnu spēju, patstāvības un aktivitātes attīstības problēmas atradās otrajā plānā.
Šodien, demokrātisma un tirgus apstākļos, orientēties tikai uz skolēna zināšanām un prasmēm vien skolotājam nepietiek. Pirmajā vietā izvirzās skolēna spēju attīstība, prasme patstāvīgi iegūt zināšanas un tās rezultatīvi izmantot praksē. Tas prasa no skolotāja jaunu domāšanas veidu, prasmi jau skolas sienās sagatavot skolēnu apzinātai aktīvai darbībai sabiedrībā. Tas nozīmē, ka skolēnam nav mehāniski jāpiesavinās zināšanas, bet jāprot domāt, patstāvīgi analizēt, salīdzināt, izvirzīt jautājumus un meklēt atbildes. Skolotāju tagad nevar apmierināt reproduktīva pieeja mācību procesam. Vajadzīga radoša pieeja, skolēnu iesaistīšana brīvajās diskusijās, kurās izpaužas skolēna individualitāte.
Aktuāla ir skolotāja un skolēna savstarpējo attieksmju problēma. Ja skolotājs redz tikai savu mācību priekšmetu, bet neredz skolēnu, ja viņš par savu uzdevumu izvirza tikai informācijas nodošanu, bet ne skolēna spēju attīstību, tad viņu kontakti ir tikai prasītāja un izpildītāja līmenī. Tādas skolotāja un skolēna savstarpējo attieksmju līmenis šodien sabiedrību neapmierina.
Skolotājs ir un paliek sociāls tips. Sociālais skolotāja tips raksturojas ar mīlestību pret skolēniem, kurā iekļautas gatavība palīdzēt citiem un pašuzupurēšanās prieks.
Skolotājam jāizjūt savas tautas dvēsele, jābūt aktīvam savas tautas patriotam, vienlaicīgi neaizmirstot vispārcilvēciskos ideālus. Šajā jomā svarīgi ir zināt un iekšēji pieņemt vēsturiski izveidojušās tautas tradīcijas.…
