Studiju darbā ar nosaukumu ‘’Pedagoģiskā psiholoģija cietumos’’, tiks apskatīta psiholoģijas saistība ar ieslodzīto pāraudzināšanas un labošanas procesu atrodoties brīvības atņemšanas iestādēs, šis jautājums galvenokārt tiks apskatīts nevis tikai no psiholoģijas redzes punktiem, bet vairāk gan no pedagoģiskās psiholoģijas. Darbā tiks aplūkoti jautājumi, kas skar psiholoģijas zinātnes izvirzītās problēmas pāraudzināšanas iestāžu praksē.
Šķiet, ka, psiholoģijas zinātnisko un praktisko atziņu nozīme šajā jautājumā ir daudz svarīgāka nekā varētu likties pirmajā acu uzmetienā. Proti, mūsdienās mēs saskaramies ar tādu situāciju, ka mūsu nelielajā valstī ir augsts noziedzības līmenis. Cietumi ir pārpildīti, pašas cietumu ēkas ir būvētas daudzus gadus atpakaļ. Zemā finansēju dēļ tās gandrīz nav remontētas. Viss šis iepriekš minētas rada apstākļus, ka cietumos plosās dažādas slimības, ir antisanitāri apstākļi, kaut arī pakāpeniski tiek veikti kaut kādi remonti. Un kā galvenais faktors mūsdienu noziedzīgajā dzīvē, ir tas, ka lielākā daļa no cilvēkiem, kas nokļuvuši cietumos, atgriežas tur atkal un atkal. Tas notiek par spīti tam, ka daudziem no šiem cilvēkiem pirms pirmās nokļūšanas ieslodzījumā vārds “cietums’’ izraisīja bailes no tās vietas kā tādas.
Tāpēc radās interese izpētīt līdzekļus, kas minēti Latvijas tiesību aktos kā ieslodzīto pāraudzināšanas un labošanas līdzekļi, kurus it kā pielieto attiecībā uz ieslodzītajiem, lai tie vairs nevēlētos atgriezties cietumos. Protams, arī ir interesanti uzzināt vai mūsu valsts pastāvēšanas gados ir kaut kas radikāli mainījies attiecībā uz pāraudzināšanas un labošanās līdzekļiem, kādi tie bija Padomju laikos un kādi ir tagad.
Darba tekstā ir akcentēta psiholoģijas zinātne, jo mūsdienu pāraudzināšanas iestāžu darbinieku prakse nav iedomājama bez vispārējās psiholoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas pamatzināšanām.…
