Pirms veikt pētījumu pedagoģijā, kā arī jebkurā citā zinātnē, ir jānoskaidro pētījuma problēma un temats, jāprecizē pētāmais objekts vai pētījuma priekšmets, jāizvirza mērķis, jānoskaidro iemesls, kāpēc šis pētījums tiks veikts, jānoformulē pētījuma hipotēze, pētījuma uzdevumi, un, galvenais, jāizvēlas pētīšanas metodes.
„Metode (gr. methodos – pētīšanas ceļš) – noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; esamības teorētiskās un praktiskās izpētes paņēmienu un operāciju kopums.” [3.,67.]
Nākamajā darba stadijā notiek „zinātniskā pētījuma algoritma izstrāde” [4.,4.], pētījuma sagatavošanas process, pētījuma veikšana. Te bieži notiek iepriekš sagatavotā plāna izmaiņas, ko pieprasa apstākļi. Var būt precizēta hipotēze, pilnveidotas metodes, pieskaņojot to visu konkrētai situācijai, utt.
Pēc pētījuma veikšanas notiek iegūto rezultātu apstrāde, paveiktā darba analīze, pamatotu secinājumu un praktisko rekomendāciju formulēšana.
Pedagoģiskajā literatūrā pētniecības metožu iedalījuma pamatā ir sekojošā klasifikācija:
1. teorētiskās (darbs ar literatūru)
2. empīriskās (novērošana, aptaujas metodes: pārrunas, anketēšana, intervija, nepabeigto teikumu metode; dokumentu izpēte, projektīvās metodes, pašnovērtēšana, reitings, pāru salīdzināšana, sociometrija, tests, eksperiments)
3. matemātiskās (reģistrēšana, ranžēšana, skalu veidošana u.c.).
…